migla |
Mar. 17th, 2004|09:28 pm |
Lēni slīdot pa klusajām ielām Migla apņem ikvienu Kas nav spēji mājās aiziet. Tā klusējot pogas pogā Un jakas novelk Līdz cilvēku miesa ir kaila un vāja! Tad iesūcas tajā caur porām Līdz dvēselei tā rāpjas Pa asins tērcītēm Kā kūstošs sniegs pārpludinot Vēnas un artērijas Ar savādu saltumu, Klusu vientulību. |
|