nezinu kā citiem, bet ik pa laikam man uznāk vēlme skatīties uz pilnīgi svešiem cilvēkiem un iedomāties, kādi ir, kādi bija, kādi būs. Dažreiz pat iznāk izteikt savās domās spriedumus, apgalvojumus, ko īstenībā neesmu tiesīgs izteikt, kuri var būt maldīgi, vai pat gluži pretēji realitātei. Iedomājoties par to, gribas sevi ierobežot un uz kādu laiku pat izdodas, bet tad atkal... Dažreiz saprotu, ka vērtēju viņus, bet gan sevi, pēc viņu vizuālā veido, pēc tā kāda ir viņu sejas izteiksme, kustības, acu spīdums [blāvums].Vienkārši veidoju asociācijas par sevi viņos. Bet varbūt arī nē, kas lai to zin...

Šovakar ja pietiks pacietības rakstīšu par Jums ko esmu pievienoju sev draugos, personības neparādīsies, tikai manas domas, ka kādam izdosies sevi atpazīt... nezinu vai tā būs veiksme, vai neveiksme, to izvēlaties katrs pats...

Vēl pāris vispārīgas frāzes, mani fascinē ka visi Jūs dzenaties, cerat, ticat un reizē noliedzat mīlestību, draudzību, domas, idejas, visu par ko mūsdienās retais runā...

Ziedus Tev pasniegs, ticība atgriezīsies, un arī šeit atradīsies pie kā pieturēties, vienkārši ir jānogaida, aiziešana meklēt pasaules malu var nebeigties ar cerību piepildījumu... bet mēģināt vajag!

Ar Tevi ir dīvaini, Tu biji noliedzoša, bet tad apvainojies, Tev ir tava mazā pasaule, kuru Tu, proti, izbaudīt, bet tai pat laikā dažbrīd Tevī ir pārāk liela neiecietība pret citām pasaulēm, kuras tikko iepazītas centies nepielaist tuvāk par divsimts metriem...Neturi visu pie sevi, dažreiz ir labāk kad putini aizlido uz siltajām zemēm...

Tavs niks izsaka daudz un tai pat laikā var padomāt ka neko, banalitāte, muļķība, tīņa vēlme būt pieaugušam. Tai pat laikā ieraksti ir pārlieku pieauguši, vienīgi meklējumi vēl tie paši, kuri pusaudžu gados bija aktuāli.

Piedod Tevi maz lasu, bet kad izlasu sajūt sāpi, vismaz man tāda asociācija, var jau būt, ka kļūdos! Bet savādāk nespēju iedomāties...

Dzels lēdija, spēka pārpilnība, vientulība un apziņa, ka cerības ir pupu mizas, un sapņi tikai un vienīgi sapņi, toties cinisms ir reāls, ļaunums visu aptverošs. Tomēr saglabā ticību labajam, kaut caur ļaunuma prizmu. Ak, jā humora izjūta lieliska!

Tīne, tīne un tīne vēlreiz.. piedod, bet tas izsaka vairāk nekā par dažu labu citu uzrakstītas lapas. paliec tāda!

Ir četri nicki, kurus var rakstīt kā vienu, romantiķes pēdējās, un tas ir skaisti... tomēr uzmanieties aizlidosiet par tālu un nesanāks atgriezties, bet tas sāp nežēlīgi....

Ir viens nikc kuru bieži nelasu, jo zinu par ko tur būs rakstīts, un dažbrīd man ir žēl, dažbrīd apskaužu. Bet nekad neuzminēšu, kas aiz tā slēpjas salauzta sirds, neticība, vai spēja priecāties par jebkuru baudu... Tev sanāk jebkurā gadījumā, apskaužu!

Skaļš nikc, iedomība, vai vienkārši cerība ka sanāks... varbūt zemāk nemaz nav vērts, bet varbūt kādreiz pacentīšos un komentos ierakstīšu ko riebīgu!

Neciešu galējības tādēļ arī lasu un nekomentēju, dzīvē man ar Tevi nebūt ko runāt...

‘Vienam nickam tikai viens jautājums, kāpēc tu bēdz, lai arī pati to negribi? [zinu ka padomās div, ka šis jautājums viņiem, bet tā nav!:)]

Bezkompromisu eņģelis, kurš cenšas atrast kompromisus ar sevi un pasauli... nedari tā!

Maza meitene kura izturas kā maza meitene, tai pat laikā par visu vairāk vēloties būt liela sieviete, žēl ka tik nepazinās ka tāda jau ir, bet varbūt ar apziņu zustu burvība....

Mēs esam pārlieku līdzīgi lai par Tevi varētu ko pateikt.. un tai pat laikā ļoti atšķirīgi...

Tu esi labestības iemiesojums, tikai nezinu kāpēc tu neļauj pret sevi arī būt labai, nezinu kas bijis, bet ticu, ka mainīsies...

Apzinīga, atradusi savu vietu, tagad vari droši staigāt un to arī dari ar labiem panākumiem.... tikai nepakrīti!

Viļņi un bezvējš..

Tu cerēji ieraudzīt, bet vīlies...

Pasmaidi saulei

Nekas vēl nav beidzies

Vēl ziedēs ievas

Tik jāgaida

Pavasaris..

Par izsvītroto ne vārda!