|
[May. 1st, 2005|10:42 pm] |
Mēs katrs izvēlamies savu lomu dzīvē un saaugam ar to kopā tik tālu, ka tā vairs nav loma.
Šodien ejot caur Vērmanes dārzam un redzot jaunākas un vecākas ģimenes pastaigājoties ar savām atvasēm sajutos nepiederīgs. Svētdienas jau labu laiku man ir kļuvušas par paslēpju spēlējamajām dienām, kad ir jānolien un jāļauj vaļa citiem, tiem kas ir kopā ar kādu. Lai cik citās dienās varbūt pat ciniski un ironiski izsakāmies par cilvēkiem, kuriem karjera, nauda ir palikusi sekundāra dzīves sastāvdaļa un viņi ir ļāvuši savā dzīvē ienākt ģimenei, tad svētdienas pieder tieši šādiem cilvēkiem. Stereotips teiksiet, var jau būt, tomēr tā tas ir. |
|
|