Snorke's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, October 15th, 2012
Time |
Event |
8:44a |
ar Antonio vakar - par nāvi, par laiku, par mani un par vīriešiem, stāstīju, kas noticis, stāstīju savus stāstus, citiem nestāstamos jo - nu ar mani notiek tā, es baidos citiem stāstīt, jo tas noteikti neliksies normali Antonio tas liekas normali, tas liekas pat ļoti normāli I am happy, viņš saka
un - aiz ko Antonio burvīgs, viņš visu sasaista kopā pec maniem stastiem viņš skatās ka pūce un pasaka dažas rinadas, kas summarizē visu kas manu pieredzi parvērš pāris skaistos teikumos
you dont need him anymore to stop time because now you know how to stop time taa tas ir
now you know how to stop time and you dont need him anymore
pie šiem vārdiem man piestāja sirds un atkrita zoklis (bet abi atkal saka funcionet) | 8:56a |
un vakar bija ļoti ļoti jauks vakars ar Olivje vakars, ko gribētos ielikt bundžā un izvilkt kādreiz ārā pa gabaliņam
absolūti lieliska vieta - ezers, kalni, pastelīgas rudens gaismas absolūti lielisks vīns tad caprese tāda, ka visas šūnas gavilē sajūsmā un absolūti lieliska kompānija un lejot vīnu glāzē, tumši sarkana gaisma un laime kas ir lieliski ar Olivje - ar viņu var runāt par visu vai gandrīz par visu jasaka, laikam nekad neemsu satikusi vīrieti, kurš tik ļoti būtu cilvēks bet jāsaka, ka Olivje nav vīrietis, nu nav man
vakars noslēdzās ar dīvainu momentu iekāpam viņa mašīna (man tak kāja, līdz ar to viņs mani vadā apkart) un tad viņš saka Tev creedens un mana tagad jaizvēlas no visiem creedens albumiem, visiem ! man paliek jocigi jo kaukad pašos pazīšanās sakumos biju pa jokam minejusi, ka creedens, cherries and man nu ka man vajadzīgos laimes komponentus
un tagad olivje izsniedz man creedens un saka now you need only cherries un tas mirklis bija dīvains |
|