Snorke's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Saturday, January 30th, 2010
| Time |
Event |
| 9:55a |
palasījos crescendo un trz - tēma : kāpēc ārzemes ?
redz, es ar piederēju pie tiem, kas sita roku pie krūts un brēca "es nemūžam" !!!
bet tad - Latvija ezeri ļoti organiski pārtapa Eiropas ezeros,,, un tagd es pat šķielēju uz UNESCO,, bet pēc gadiem 6, ne ātrāk,, būs Planētas Zeme ezeri :)
Un nav nekāda NAIDA uz LV, nu nav, īstenībā ar prieku vienmēr braucu
Plusi: bērna izglītība-nesalīdzināma, darbs, nauda, perspektīvas - nesalīdzināmas, mentalitāte, klimats un daba, 2 h attālumā man ir pasaulē labākās slēpošanas trases bet dārzā aug palmas
Mīnusi: "vientulības leveli, ko savā zemē dzīvojošie netver" no m-lle wonderland, precīzāk nepateiksi
ar visu tev jātiek gaklā VIENAM, un VISS ir tiešām VISS
jā, un sīkas sadzīves grūtības un nemitīgi cirslīšstāsti
ik pa brīdim samēru plusus un mīnusus un jautājuma nav | | 11:25a |
Nuja, man ir ārprāta vientulības leveļi un ārprāta darba daudzumi
37-38 bija mani laimīgākie gadi, jocīgāki, drusku pavēlu, bet tiešām es biju ļoti ļoti laimīga, tāds mazs saulains absolūti laimīgs pleķītis
man bija viss, ko es jebkad biju vēlējusies un vairāk
es pie viņa briesmīgi pieradu
pie viņa smaržas uc detaļām un laimes viņa rokās
un tad bija visa emociju gamma pilnā sparā, ar ups un downs, un downs vairāk un vairāk, un vairāk,,
un fināls ir diezgan nožēlojams, jo diezgan galīgs un ne manis inspirēts (ok, manis inspirēts, bet)
es nespēju aprakstīt, jo tas IR mizerabls
atpakaļceļa nav, jo vienkārši nav
viss ir zaudēts, ilūzijas par nākotni, uzticība, mīlestība - viss
bija tikai fiziska klātbūtne, ko es sāku nīst, tagad arī fiziskas klātbūtnes nav, mē abi to nevēlamies
izvēle ir :) izvēle ir:
sabrukt, šnukstēt, gulēt mājā un dzert konjaku blašķēm vien
bet tad ir bažīgs jautājusm: mammu, ar tevi viss labi ?
varonīgi turēties, aizmirsties darbā, joprojām staigāt,, jā, pat slēpot
es pat nezinu, kas ir labāk, jo īstenībā man vajag kādu dienu izraudāties, savādāk jau man atkal ir vecā distonija - elpas trūkuma lēkmes, smakšana un sāpes kreisajā pusē - varu vēl vazāties pa ārstiem pilnai laimei
jā, cik bieži uz venēcijas šosejas ar 170 es aizvēru acis un domāju, ka vajag nomirt tagad, jo tik labi man nekad nav bijis un nebūs
labi,, es biju ļoti ļoti laimīga un to ļoti skaidri apzinājos,, varbūt dažiem nav bijis pat tas,, es tiešām esmu par to ļoti ļoti pateicīga,, bet tagad ir mūžsenais jautājums: jādzīvo tālāk, tikai kā ? | | 12:13p |
Laikam nepieklājīgi būtu neierakstīt par vecumu
Es laikam esmu šai kompānijā visvecākā - man ir 38!
bet es tiešām nevēlos ne 28, ne 18, - vienkārši iekš 18 un 28 bija sliktāk kā ir tagad, nu nekas un nekur nebija labāks !
par piepildījumiem:
es esmu izdarījusi visu ko varēja un vēl vairāk
nu nezinu, varbūt varēja ko savādāk - bet konkrēti es konkrētajā dzīvē -mana sirdsapziņa tīra
ir 4 lietas:
1) bērns
2) darbs
3) ceļojumi
4) mīla (kopsummā) :)
4. varēja būt drusku labāks un laimīgāks (nu šobrīd man tā visma zliekas) bet pārējie 3 ir absolūti lieliski un
ja es būtu bez bērniem, sūdīgu darbu, bez iespējām apceļot pasauli - vai tad mani strauktu vecums ? vai tad mani satrauktu neizmantotās iespējas ? es nezinu, jo es nekādi nevaru sevi iedomāties šādā situācijā :)
es pat pieņemu, ka nebūtu tik slikti !
man būtu bijis DAUDZ vairāk laika lasīt, skatīties filmas, baudīt mūziku, meklēt Dievu, meditēt utt iespējams, es būtu daudz JAUKĀKS un GARĪGĀKS cilvēks :)
Jā, ja man kaut ko ir ŽĒL: mana dzīve bijusi tik darbīga ,, ka nu nesanāk laika tādām mīļām lietām kā grāmatas, filmas, koncerti, teātri
tā ir tāda dilemma: ka visu dzīvē nevar gribēt, nu nevar :)
nu neko: grāmatas palasīšos pensijā | | 12:35p |
es ar aizdomājos par gadu skreju: kad kādā diezgan ,,, (maigi izsakoties) padzīvojušā un paresnā tipiņā,, atpazīsti savi jaunības dienu jūsmas objektu
starp citui, man tā nesen gadījās Milānas lidostā - aiz muguras stāvēja ,, Arvīds Mūrnieks ! | | 2:19p |
tomēr vispārējā attieksme pret vecumu tāda neirotiska - tur pigmenta plankumiņi, tur grumbas, tur viss neiegūtais
Bet ir taču ar daudz kas labs
1) bērni lieli, nav vairs mazuļu mammu problēmu, nav ar vairs aktuāli: dzemdēt/nedzemdēt ?
2) iekrājies cv, nav vairs nevienam jāpierāda kaukas un jādrebuļo, ka neizrādies par stulbu
3) iekrājusies dzīves pieredze, kas jaunībā iemesls pašnāvībai, brieduma gados iemesls iedzert
4) iekrājies pamatkapitāls visādās nozīmēs - tu ļoti labi zini, ka lieliski tiksi ar visu galā, kaut arī tevi nomestu sasietu uz marsa
un GALVENAIS - nav vairs nekādu izvēles moku, jo visas galvenās izvēles izdarītas
es gandrīz vai gaidu tos 40+ gadus: tad man meita aizdosies uz universitāti, man būs vēl labāks CV un vēl labāki grādi,,, un es lūkošu pēc starptautiskākā darbiņa, lai turpmākos 20 gadus ceļotu pa pasauli kā pasaules ezeru profesors :) | | 3:19p |
ir sievietes, kas saka (un es pilnīgi uzskatu, ka tā ir svēta taisnība - tā kā lūdzu nerakstiet man atspēkojumus)
es negribu, galīgi negribu, tagad negribu, drīzāk negribu kā gribu utt
bet vai ir kāda, kas saka "es gribu, tikai man nav dots" ??
izskatās, ka ne !
es varbūt pat gribētu otru - bet
es gribu, lai bērnam ir tēvs, labs tēvs, laba ģimene, kas ietver arī tēva un mātes mīlestību - savstarpējo un pret bērnu
un ja man šāda varianta nav, tad - ko es varu izdarīt ?
tikai gadsimtiem lēni uzlabot karmu un pētīt ezerus
man vienkārši nav citu iespēju | | 3:59p |
ja nu kāds ir aizvainots, tad pilnīgi nepamatoti
vispār es esmu trimdā, vientulībā un salauztu sirdi, darbu kaudzēm un smagu PMS :)
eju pēc automāta tējas un cepumiņiem | | 4:25p |
paskatoties uz neizdarīto darbu sarakstu un termiņiem, rodas vieglas trīsas un šermuļi :) vienalga - bija jauka diena , veiksmīgi nobumbulēta (pēc principa: man salauzta sirds, man viss atļauts) :) paldies visiem, tiešām incantas diskusijas daža laba te iemetās :) |
|