Snorke's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, October 16th, 2007
| Time |
Event |
| 5:14p |
Par mani un europas zinātni Latvijas presei ir uztapis raksts, kas sākas, lūk, šādi :
Maggiore atrodas apmēram pusstundas brauciena attālumā no Milānas lidostas Itālijā. Tas ir dziļš ezers, aplipis ar skaistām viesnīcām un saulē izbalējušām mājiņām ar ēnainām terasēm. Kā šaurs asfalta gredzens ezera krastiem ir apvilcies ceļš, pa kuru lielā ātrumā brauc smaidīgi cilvēki. Nav jābūt zinātniekam, lai baudītu tā rāmo skaistumu. Taču tieši šeit - kopīgo pētījumu centrā Isprā - strādā nepilni trīs tūkstoši zinātniskie darbinieki no piecdesmit valstīm, galvenokārt Eiropas, tostarp arī Latvijas.
Reklāmas materiālos viņi sevi dēvē sevi par zinātnes Bābeles torni un gadā tērē Eiropas Savienības atvēlētos 300 miljonus eiro. Viņiem ir viss, un šeit zinātne bez ikdienas uztraukumiem var kalpot politikai un cilvēkam. | | 5:24p |
no ko dienasgramata piesienas ? cilvēks jauki uzrakstījis:
Klīstot pa garajiem gaiteņiem, pa neaizvērtajām kabinetu durvīm redzamas smaidīgas, bārdas rugājiem noaugušas sejas. Cilvēki ģērbušies džinsos. Skan dažādi angļu valodas akcenti. Visi šķiet apmierināti un neformāli. Vienkārši. Pētniecības centram politiskās varas nav, taču finansējums viņus padara neatkarīgus no darījumu un naudas pasaules. Arī valstiskā līmenī centrs esot neatkarīgs un neviena neietekmēts.
"Iespējams, vajadzētu ierobežot importu no šim valstīm," grozot rokās lielu plastmasas karoti, saka Katrīna Simoneu, kas strādā Veselības un patērētāja aizsardzības institūtā. Viņa runā par Ķīnu un Taivānu, kurās ražotās un uz Eiropu importētās mantas reizēm neatbilstot ES noteiktajām nekaitīgas produkcijas prasībām. Šis ir piemērs, kad zinātnieku darbs palīdz cilvēkiem tikai tad, kad tam ir pieskārusies politiķu mēle un pildspalva. | | 5:36p |
un zem manas smaidošās sejas greznosies šāds teksts:
Snorke žurnālistiem novada prezentāciju, kas ilgst piecpadsmit minūtes, un stāsta par vienotu ezeru ūdens tīrības standartu noteikšanu Eiropas Savienībā. Tas ir viņas darbs - viņa ir ezeru interkalibrācijas projektu vadītāja. Vēlāk īsā sarunā Sandra stāsta, ka Isprā sākusi strādāt 2004. gada aprīlī. Pēc desmit gadiem Latvijas ezeru pētniecībā, maģistratūras grāda iegūšanas vides zinībās un darba toreizējā Latvijas vides aģentūrā, viņa, liekas, ir atradusi savu vietu. Viņai patīk darbs, dzīve pie ezera. Uz Latviju viņa brauc divas reizes gadā un šobrīd vēlas palikt Itālijā. “Mana valsts ir Eiropas Savienība,” nosaka Sandra. “Mēs darām tik pat daudz pasaules kā Latvijas ezeru labā”. |
|