Snorke's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, May 30th, 2005
Time |
Event |
9:22a |
the problems of alcohol at the workplace - saņēmu ielūgumu uz tādu semināru
atklājušās dzīves boromeo pilī ēnas puses: esmu jau paspējusi sabojāt 2 samta krēslus (vino rosso, vino rosso)un 2 antīkās mēbeles (slapja grāmata un slapja salvete atstāta suz virsmām rada nelabojamus defektus) gadsimtus viss bija mierīgi, bet 2 mēnešus ar mani - un basta
brīvdienās - Milāna - dabas muzejs, planetārijs, lēkāšana ar gumijām un modernās mākslas izstāde - negaidīti iespaidīga | 9:30a |
Christian Boltanski
telpa aiz smagiem aizkariem
pilnīgi tukša, tumšs, spuldziite vada galā un balss čukst cilvēku vārdus: angelo, džuzepe, anna, andrea,
uz sienām bildes, tev uzreiz ir skaidrs, tās ir to cilvēku bildes, tu tuvojies un šī balss čukst angelo, džuzepe, anna, andrea un mēģini saskatīt kaut ko šais bildēs, bet redzi tikai savu ēnu un tad tu sakod žokļus un gribi mesties ārā
elīza nesaprot, tad viņai rodas ideja, ka mums jāieiet iekšā un jāpasaka savi vārdi - skaļi jānosauc savus vāardus, tad varbūyt mēs redzēsim tos citus
mēs ieejam tumsā, pasakam savus vārdus, bet tik un tā redzam tikai sevi,
un tad - lasam prgramminu - izstādes kodols ir mākslinieka sirds otrajā stāvā mēs ejam to meklēt
aiz samta portjerām - dunoņa
tur ir tā sirds, tur ir tā sirds - Elīza sauc !
un mēs izejam cauri vieniem aizkariem, cauri otriem -
gara, šaura, tumša telpa, atkal kaila spuldzīte un sirds puksti - dobji
nevarējām saņemties iziet cauri telpai un tad tomēr izgājām cauri sajūta - ka esi šķērsojis savu dzīvi, ar mazu plaukstiņu savā, šo sirdspukstu pavadībā
un tādā garā, tādā garā
veinā telpā - visas 20.gs. telefongrāmatas - lai glābtu cilvēkus no aizmirstības, kaut kā tā
arī Rīgas un Jūrmalas telefongrāmatas atradām | 12:07p |
btw bārā iepazinos ar puišiem - Ukraina un Moldova papļāpājām krieviski, trimdas nostaļģija mēdz iegūt tādas formas, ka krieviski runāt - tas jau tikpat kā latviski un ukraiņi - tikpat kā brāļi
šeit stroikās, nelegāli utt, stāvoklis exsovjetsojuz etc
tā kā mēģināja aplidot, uzdāvāja rozi, uzsauca vīnu, blenza uz dekoltē viņiem bij ap 25, viņiem likās, ka man tikpat
beigās pateicu cik man gadu, atklāti (jo nebij ko slēpt, neviens man nepatika, izņemot moldāvēnu, tādu biklu grīziņkalna vārnu ielas republikāni - kas raisīja sāpīgas domas- nu skolas solā viņam jāsēž, nevis ķīeģeļi jāmūrē un no policijas jāslapstās svešā valstī !) nuvo, visiem bija totāli pārsteigti seji, ņeskažeš, novilka
nuja, laiks un sieviete
ukrainietes pāri 30 - iepazinos - arī nelegāli, apkopējas - izbiruši zobi, mati copēs, līnijas izplūdušas, acīs - kā izvilkt ģimeni - īsa tā jaunība - līdz pirmajam koļam, līdz pirmajam bērnam | 3:28p |
papaudiisu savu saapi:
sajeemu zinjas no dzimtenes: no manas laboratorijas cilveeki laviinveidaa iet prom - zeel, taas ir meitenes, ko esmu apmaaciijusi un kas labi stradaaja utt - esmu apmaaciijuis jau kaadas 5 jauno specialistu paaudzes - 7 gadu laikā
cilvēki apsilda degunus pēc LU, iegūst pirmo ierakstu CV, un aizcilpo un darīt tur nevar neko, jo algas tādas
kāpēc vajadzīgas darbavietas ar kaut kādu izsmieklu algas vietā - par ko tāpat cilvēks nevar izdzīvot ? tad nav vajadzīgas tādas darbavietas - valstij tikai izdevumi - valsts iestādes kalpo kā kadru kalve privātiestādijumiem |
|