(no subject)
Sep. 16th, 2024 | 09:45 pm
From:: snikers
viņš dzīvo ārzemēs viens pats. kādreiz mēs vēl sazvanījāmies video zvanā trijatā ar mammu. kad mamma aizgāja uz tualeti, vienmēr palika neērti, jo nebija, ko runāt. līdz ar viņa nerunātību, arī man ir grūti viņam kaut ko teikt. mamma ļoti cenšas un ik pa laikam viņam saka labus vārdus. man vienmēr šķiet, ka viņš ir lielais brālis, tādēļ gaidu no viņa kādu vārdu, bet īsti nekad nesagaidu.
nezinu, kur bija vecāki, bet tā visa viņam trūka un trūkst joprojām. man, par to domājot, ir skumji. es nesaprotu, kurā brīdī mūsu komunikācija sāka dilt. varbūt, kad viņš sāka dzīvoties pa ārzemēm. es nezinu, kā likt viņam justies nozīmīgam.
es atceros, kad viņš bija atbraucis mājās un piedzēries, kā viņš apsēdās man blakus un stāstīja, kā mani mīl. vienu un to pašu uz riņķi. skaidrā viņš pat reti kad labrīt var pateikt. es nejutos komfortabli. viņš man atgādināja tēti, bet es laikam vienkārši sapratu, ka viņu vairs nepazīstu.
nezinu, kur bija vecāki, bet tā visa viņam trūka un trūkst joprojām. man, par to domājot, ir skumji. es nesaprotu, kurā brīdī mūsu komunikācija sāka dilt. varbūt, kad viņš sāka dzīvoties pa ārzemēm. es nezinu, kā likt viņam justies nozīmīgam.
es atceros, kad viņš bija atbraucis mājās un piedzēries, kā viņš apsēdās man blakus un stāstīja, kā mani mīl. vienu un to pašu uz riņķi. skaidrā viņš pat reti kad labrīt var pateikt. es nejutos komfortabli. viņš man atgādināja tēti, bet es laikam vienkārši sapratu, ka viņu vairs nepazīstu.