lately i wake up in the arms of love

mom's not home līdz 7dienai.
& i'm smoking my cigarette in my room.
l.o.v.e.

mīlu ansi.

jau otro dienu dzīvoju uz ūdens, ēst negribās, tikai justies labi un darīt to, ko es gribu darīt.

šodiena ir viena no tām dienām, kad man būtu pagrūti atbildēt, kas šodien pa datumu vai kur nu vēl mēnesi. nezinu. mēnešu beigās ir tukšums, pazūd dienas. šorīt pamodāmies jau nokavējuši visu un tikuntā aizbraucām uz spici pēc milkšeikiem, jo negribējās vēl doties pa skolām. patīk tā. pat uz brīdi atnāca atmiņā, kādas sajūtas bija tos pāris gadus atpakaļ, kad bastojām skolu un bija tāds muļķīgs satraukums iekšā.

vēlreiz mēģināju savu šujmašīnu piedabūt pie dzīvības, bet tas neizdevās. gribēju savus vīriešu kreklus pāršut, lai man derētu, bet nekā. ir vēl palikušas kādas 2 nedēļas līdz pusgada beigām, bet es joprojām neesmu sākusi mācīties. katru nedēļu ir kaut kas,kas tik ļoti attur no domām par mācībām, ka šķiet, ka skola vispār nepastāv. nejua, ka atzīmes būtu tās sliktākās, bet nekas spīdošs jau tur arī nav.

6dieņ biju tukumā. liela balle, daudz pazīstamo un viss jau bija beigi forši, līdz ansis pateica daudzas lietas, ko viņam nevajadzēja teikt, ar to arī viss jaukais vakars beidzās un vairs ar viņu nerunāju. vakar atbrauca, prasīja piedošanu, bet izrādās, ka nemaz neko neatceras no teiktā. muļķīgi, jo tad jau vēl jo vairāk nevar saprast, kapēc kaut kas tāds tika pateikts. vienalga.

gribu būt skaista.priekš sevis
tukumā atkal viena piedzērusies meitene apķērās ap kalu un teica, ka esmu tik līdzīga Mišai Bārtonei un vai es būtu ar viņu kopā, ja es būtu piedzērusies. :D


WHERE DID ALL THE GOOD TIMES GO?
gribās pīpēt.

manā galvā viss notiek tā, kā tam galīgi nevajadzētu notikt.

visu laiku jau ir kkāda nesaprašana par to, kas notiek, bet nu jau man sāk pat bail palikt.
5dien biju vietā, kur nekad neesmu iepriekš bijusi, bet pirms apmēram mēneša, neatceros, redzēju savā sapnī. sapni atcerējos tikai tad, kad pa gabalu varēja redzēt to vietu tieši tādu, kādu to redzēju sapnī, apstājos un sāku raudāt, jo man palika ļoti bail. gāju un zināju, kur viss atrodas, kas tur būs pa cilvēkiem (nepazīstami un stilbi) un pāris pazīstamo. freeky.

neko, kārtējo reizi pārliecinājos, cik ļoti man riebjas tādi pasākumi.
6dien pie anša un pa dienu izguļot hangoveru sākās sapņi par narkotikām, kuras kā pulverīti uzpūta gaīsā un kā sudraba spīgulīši tās bira lejā. bija interesanti redzēt ansi tādu, kā es pret viņu izturos, kad esmu iereibusi.
šonakt arī nesaprotami sapņi ar dīvainām vietām. patīk, kad nosap\no vienu sapni, pa pusei pamosties, un sapņo tādāk otro daļu, kas ir saistīta ar pirmo. aaaaaaaa! SICK

sēžu mājās jau otro dienu uz antibiotikām un baudu mieru.

[17:57:37] lindaš: aa un anglu valoda iesaku atkartot freizal vebrs vai vords un BLE TIKO KOKS NOKRITA
[17:57:38] lindaš: AAAAAAAAAAAAAAAA
[17:57:40] lindaš: PAG
[17:57:50] lindaš: nu jaa

patīk rudens.
šodien man liekās, ka ir 6diena.

nekas man vairs nepatīk. un tā jau kopš septembra vidus, vismaz šitik ļoti.
skolā slikti un nenormāli nomāc kkas vai viss, nezinu. izturos, ka viss normāli līdz brīdim, kad atkal jau sāku raudāt un tā visu laiku.

ar mani ir pagrūti būt attiecībās, jo es jau esmu problēma pati sev.


pēdējā laikā regulāri ar sandru ejam uz humpalām un sāku domāt, ko iesākt ar savu skapi.nav vietas vairs diezko daudz. ar veikaliem tas pats.
man ir jāmācās! un līdz šim katru nedēļu no 1dienas vakara līdz 5dienai ansis bija pie manis, bet sapratu, ka tā vairs nevarēs. par daudz. un nav svarīgā laika sev.

nesajūsmaina ne pa visam vairs piedāvājumi 5dienas vakariem, lai nu kādi tie būtu.
ir tik reti brīži, bet koši, kad man ir patiešām labi, bet par tādām lietām, ko citi nemaz neievērotu vai nejūt. es mīlu rudeni, es smaidīšu, kad kokiem nebūs lapu un es sapņos redzu sniegu.

vakar atkal noskatījos Melno Dāliju. (heart)
skaisti.

sapraratu, ka mani pēdējā laikā ļotiļotiļoti sajūsmina gadalaiki.
es tik nenormāli gribu rudeni, tādu- ar lapām visur un plikiem kokiem, cimdi rokās un kakao no index'a. <3 bučas uz deguna arī nāk komplektā. un man pietrūkst Laura un Dita! ļoti
ar ansi viss ir ļoti jauki, dažus brīžus pat neliekās, ka man būtu tāds kāds, bet ir, ļoti. taču es nevarētu ar viņu dzīvot kopa (tas tikai domu līmenī), jo man ir vajadzīgs savs. sava istaba un neviens.
man nepatīk, kad esi ar kādu, tad nav pietiekai daudz laika būt ar sevi. man patīk, kad esmu sev, nevis kādam. neatkarīgums laikam pietrūkst.
mīlu? nezinu, bet viņš gan. (tas mani apbēdina)
ienīstu, ka to saka tik agri, es sāku uzreiz raudāt, kad viņš to pateica.
tūlīt jau 2mēneši, man liekas, ka divas dienas. nesaprotu, vai man liekas, ka es viņu nepazīstu vai, ka viņš mani. pati sevi nepazīstu.

tagad es gribu mācīties.
5dien the-odze-čūska iet ielās!
w00t w00t

bla bla bla bla.. etc

tikko gandrīz saraudzājos, kad uzzināju, ka šovakar bija pēdējais "lielais vakars" pa swh...
arlabunakti.

rīt būs skaista diena. eju uz kāzām.
un tagad man tik ļoooooti nāk miegs.bū
tik žēl, ka nevarēšu jau atkal izgulēties, un es briesmīgi gribu satikt savas loves! tik sen nav redzētas, gāš.

es pat vēl nezinu, ko vilkt rītdien.gr
šodien atbraucu no nometnes, satiku ansi, pastaigājāmies.
nesaprotu, kas man ir, bet man pilnībā nav nekādu sajūtu, ka jau 2 nedēļas esam kopā, jūtos tāpat kā iepriekš, varbūt arī nē, viņš izturās cik vien mīļi iespējams pret mani. bet no otras puses tas ir forši, jo tad es varu darīt, ko gribu, nevis šaubīties vai tas, ko izdarīšu, viņam būs pieņemami bla bla. ha


labi. gud nait. gribu atpakaļ uz nometni, jo tur burtiski apstājas laiks un nekas vairs cits neeksistē.
L.O.V.E.

!!!!!!!!!!

vakar bija tiik nenormāli labs vakars! (LOVE)
vecrīga.

kad izbraucu no mājas sāku domāt, ka varbūt tomēr nevajadzēja braukt, jo nebija nekādu plānu.
vēlāk uzpeldēja visa vecā kompānija un bija tiik labi! vēl Laumu satiku un man patīk ansis! piedzēros sākumā, bet pēctam viss čiki. un man tas tik nenormāli liek smaidīt, ka Kaspars beidzot apzinās, kā viņš ir izturējies pret mums abām, neticami. sapisies un pēctam vislaik teica, ka iešot taisīt pašnāvību un cik ļoti viņš ienīstot sevi un mūs, ka mēs viena otrai visu stāstījām. haha!

uff- šovakar vēl balleee pie mani, kad kaspars man stāstīšot pilnīgi visu, jo mums to vajagot izrunāt. ha!
tas bija tik forši stāvēt blakus ansim apķērušies un pretī kkāds sagruzijies Kaspars, kas mēģina kko pateikt bet no apstulbuma nekas nesanāk un tu tikai smaidi, jo ir dziļi POHUJ par viņu. :)

WE HAVE BAND- YOU GO OUT!!! <3<3<3<3<3<3