Augļu salāti četrām personām.
Ir tikai viena (persona).
Zvans... biju piemirsis. Gaidīju? Nē drīzāk negaidīju. Gaidīju ko citu...
Saprotu, ka esmu izlicies (pašam par pārsteigumu) nopietnāks nekā esmu. Es taču esmu pamuļķis! Nu labi ne tik traki, bet mani ir noteikti pavisam viegli piemuļķot. Man ir pašam savs prāta/ apziņas "karstais kartupelis", kuru viļāt pa domām un iztēli.
Dedzina?
Nu un kā tu domā?
Vai būtu gatavs mainīt pret dzelteno fosforu plaukstā?
Laikam, ka būtu, bet es negribu- nevaru- nespēju.
Bet ko spēj?
Spēju atteikties.
Mhm tas tev labi padodas... padodas padoties.
---------------------------------------------
Kā es gribētu spēt ievilkt tādas mākoņu strēles. It īpaši mācēt ievilkt to šauro, kura atgādina smalku, tievu dūmu stūklu. Tā lai visi brīnās.
Diena riet riet rožaini. Tā it kā censdamās mani kaitināt, tā it kā tīši gribētu saldi riebt.
Tā it kā zinātu, kur uzspiest, lai sāpētu- tā viegli. (Nostaļģija)
Sāku mīlēt agrāk nicināto krustu par viņa stabilo esamību. Neiet runa par mainību. Arī krusts mainās- arī viņš kustas uz dzīvības vai nāves pusi. Taču mēs to neredzam, es arī neredzu, bet es zinu- jūtu, ka krusts mainās iekšēji. Iet runa par to, ka viņā es varēšu atrast pastāvīgu mierinājumu, jo viņš tur būs. Dīvaini- agrāk mani kaitināja viņa atrašanās vieta. Nezinu kapēc, bet viņa atrašanās manā acu priekšā bija kā pliķis sejā. Sen neesmu tādu īstu dabūjis... būs jāuzprasās.
VIŅŠ BŪS!
Kā ar cilvēkiem, kā ar...? Viņi arī būs, bet... Viņu esamības mierinājumu es nedrīkstu (nevaru!) izmantot.
Tad tas būtu pašapmāns. Radīta izlūzija, kur patverties vai kaut uz mirkli izlikties, ka tas ko esmu sajutis (un sajūtu vēl tagad)ir realitāte. Sajūtas nedrīkst būt realitāte- vismaz ne tās. Neizlēmība nogalina.
Mana ačgārnība patiesa un līdz galam izjusta nepiederība ir tāda kāda tā ir.
Esmu tur, biju tur, būšu tur, bet esmu patiesība nekur- kaut kur pa vidu. Un tā cerība, pie kāda pielipt, aizķerties, napaskriet garām un tajā (tieši tajā) mirklī vienkārši mīlēt, ir nedaudz izmisīga un naiva. Bet jo vairāk patiesa.

Šodien nekas nenotika. Eksistēju.

Mūzika: Apturi mani