Atpūta veselas nedēļas garumā burvīgā Ievas jaunkundzes un ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
rolexx kompānijā ar saviem mazajiem prieciņiem ir vislabākās zāles, kad nomāc pārmērīga apkārtējo interese par to, kas man darās galvā un ne tikai. Ķirši, mērcēti vīnā, pie iceglow dotās "Picture of Dorian Gray" by Oscar Wilde, gulēšana zem tamborētas, piemīlīgas segas, brokastis MTV pavadījumā, iespēja izlādēties uz veciem mūriem, fantastiska apkārtne un sirsnīgi cilvēki, Cēsis ir vienkārši kolosāla pilsēta, kurā vari laistīties ar šļūteni dārzā, aplejot sevi un vērojot smalkajā lietutiņā varavīksni, jūtot, kā zeme zem kājām dzied, un nevienam gar to nav nekādas daļas ... Pastaigas pa pilsētu basām kājām, saulrieti fantastiskā pļavā, iespēja izpausties un eksperimentēt kulināriski un pailgoties pēc tiem, kuri citkārt apkārt ir pārāk bieži. Grrr ... Es mīlu. Visu, dzīvi, brīvību, prieku un Ievas lipīgo dzīves baudīšanas filozofiju. Ieva iedvesmo ... Es esmu sākusi jaunu gleznu. Tad redzēs, kas no viņas iznāks, pagaidām ir tikai līnijas ar zīmuli uz liela audekla. Priecāšanās vakarā zem zvaigžņotām debesīm pie svecēm par visādiem niekiem, maldīšanās vakaros pa nestabiliem dēļiem uz keramzīta, putekļi, putekļi, putekļi un saules piededzināta mugura ... Visi šie mīlīgie sīkumi. Un nākamā nedēļa, kad tiem nodoties vēlreiz. Es nozudīšu atkal, atkal atbraukšu un sajutīšos kā gadsimtu palaidusi garām. Bet ja godīgi, tad tieši Cēsīs tā pa īstam sajutos dzīva, brīva un laimīga. Sēžot pēc tam tēva mašīnā, sapratu, kādēļ Rīgu nemīlu, kādēļ mani nospiež mājas. Sajūtas bija attālinātas un nekādas, plika eksistence bez odziņas un spējas priecāties. Jo tālāk esmu no saviem radiem, jo labāk jūtos. Ir vajadzīgs laiks prom, lai paspētu noilgoties pēc viņiem. Un šonakt svinēšu brālīša vārda dienu. Daudz laimes viņam, viņš ir pelnījos, esot spiests klausīties visos bezjēdzīgajos kašķos, kas še iet vaļā, kamēr manis nav. Grrr ... Nebūt te ... man drīz būs pašai savas mājas. Es to zinu, un apjauta par to, ka tas būs drīz ir ļoti salda!
Tikmēr ... mani kādu laiku pabeigtie un beidzot nožuvušie apelsīni bez nekādas apstrādes un mazliet dīvaini ieskenēti. Konstruktīva kritika par visu, kas nogājis greizi un kas nav kā vajag būtu ļoti noderīga, lai citreiz būtu viss kā nākas. Šāda izprieca tomēr ir ļoti dārga lieta, lai atļautos kļūdīties bieži un sabojāt audeklus.
Lielāks izmērs un labāka kvalitāte kā parasti nospiežot ar peles kreiso taustiņu uz bildes.
rolexx kompānijā ar saviem mazajiem prieciņiem ir vislabākās zāles, kad nomāc pārmērīga apkārtējo interese par to, kas man darās galvā un ne tikai. Ķirši, mērcēti vīnā, pie iceglow dotās "Picture of Dorian Gray" by Oscar Wilde, gulēšana zem tamborētas, piemīlīgas segas, brokastis MTV pavadījumā, iespēja izlādēties uz veciem mūriem, fantastiska apkārtne un sirsnīgi cilvēki, Cēsis ir vienkārši kolosāla pilsēta, kurā vari laistīties ar šļūteni dārzā, aplejot sevi un vērojot smalkajā lietutiņā varavīksni, jūtot, kā zeme zem kājām dzied, un nevienam gar to nav nekādas daļas ... Pastaigas pa pilsētu basām kājām, saulrieti fantastiskā pļavā, iespēja izpausties un eksperimentēt kulināriski un pailgoties pēc tiem, kuri citkārt apkārt ir pārāk bieži. Grrr ... Es mīlu. Visu, dzīvi, brīvību, prieku un Ievas lipīgo dzīves baudīšanas filozofiju. Ieva iedvesmo ... Es esmu sākusi jaunu gleznu. Tad redzēs, kas no viņas iznāks, pagaidām ir tikai līnijas ar zīmuli uz liela audekla. Priecāšanās vakarā zem zvaigžņotām debesīm pie svecēm par visādiem niekiem, maldīšanās vakaros pa nestabiliem dēļiem uz keramzīta, putekļi, putekļi, putekļi un saules piededzināta mugura ... Visi šie mīlīgie sīkumi. Un nākamā nedēļa, kad tiem nodoties vēlreiz. Es nozudīšu atkal, atkal atbraukšu un sajutīšos kā gadsimtu palaidusi garām. Bet ja godīgi, tad tieši Cēsīs tā pa īstam sajutos dzīva, brīva un laimīga. Sēžot pēc tam tēva mašīnā, sapratu, kādēļ Rīgu nemīlu, kādēļ mani nospiež mājas. Sajūtas bija attālinātas un nekādas, plika eksistence bez odziņas un spējas priecāties. Jo tālāk esmu no saviem radiem, jo labāk jūtos. Ir vajadzīgs laiks prom, lai paspētu noilgoties pēc viņiem. Un šonakt svinēšu brālīša vārda dienu. Daudz laimes viņam, viņš ir pelnījos, esot spiests klausīties visos bezjēdzīgajos kašķos, kas še iet vaļā, kamēr manis nav. Grrr ... Nebūt te ... man drīz būs pašai savas mājas. Es to zinu, un apjauta par to, ka tas būs drīz ir ļoti salda!Tikmēr ... mani kādu laiku pabeigtie un beidzot nožuvušie apelsīni bez nekādas apstrādes un mazliet dīvaini ieskenēti. Konstruktīva kritika par visu, kas nogājis greizi un kas nav kā vajag būtu ļoti noderīga, lai citreiz būtu viss kā nākas. Šāda izprieca tomēr ir ļoti dārga lieta, lai atļautos kļūdīties bieži un sabojāt audeklus.
Lielāks izmērs un labāka kvalitāte kā parasti nospiežot ar peles kreiso taustiņu uz bildes.
