un vakarvakar biju trakoti priecīga. brālēns atlidojis no Vācijas, ieradās dzīvoklī iedeva mašīnas atslēgu un teica BRAUC. tā nu es maziņa lielā mersītī, pārlaimīga un priecīga izbraukāju ziepniekkalnu turpu un šurpu.
Dievinu mašīnas ar pakaļējo piedziņu, uz līkumiņiem tā smuki smuki un pie meža placītī vēl pagonkoju. ar savu balto gulbi tā nevaru, nav spēka rokasbremzi ar vienu roku noraut :D

jā, tas bija mans vakardienas hepī hepī piedzīvojums.Ja vēl neskaita naksnīgo ielavīšanos pie kāda ciemos.