07 Janvāris 2009 @ 23:54
 
un vakarvakar biju trakoti priecīga. brālēns atlidojis no Vācijas, ieradās dzīvoklī iedeva mašīnas atslēgu un teica BRAUC. tā nu es maziņa lielā mersītī, pārlaimīga un priecīga izbraukāju ziepniekkalnu turpu un šurpu.
Dievinu mašīnas ar pakaļējo piedziņu, uz līkumiņiem tā smuki smuki un pie meža placītī vēl pagonkoju. ar savu balto gulbi tā nevaru, nav spēka rokasbremzi ar vienu roku noraut :D

jā, tas bija mans vakardienas hepī hepī piedzīvojums.Ja vēl neskaita naksnīgo ielavīšanos pie kāda ciemos.
 
 
( Post a new comment )
Saziemota Linda[info]sniedze on 8. Janvāris 2009 - 00:39
nū .. es papam jau no kādiem 10-11 gadiem klēpī sēdēju un stūrēju. un bračka pie ātruma pieradināja. un ar actiņām skatīties un mācīties man patīk. it īpaši, kad sēdināja pie TV skatīties F1; kad rādīja, kā rokasbremzi rauj; kad lika pašai gonkot pa ledu un teica MĀCIES. un es mācījos. un patīk. vui, kā patīk
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)