Stradiņi ir likuši uzaudzēt kaut cik biezāku ādu un mazliet ir pabalinājuši rozā briļļu krāsu, kas no vienas puses ir labi, no otras- ne tik.

Bet es šobrīd apskaužu Tevi par to mieru, ko esi noķērusi aizmukdama no pilsētas. Man tā ir, kad reizi pa reizei aizsperos pie vecvecākiem, un tieši tāpat kā Tu domāju, ka esot tur viss šķiet kā agrāk.. :) Tos labos mirkļus jau patiesībā radām mēs paši.