vannas putās, ar vīna glāzi rokās un laptopu uz veļasmašīnas, kas rāda FRIENDS.

izbaudu.

ir lietas un cilvēki, ko vienkārši jāiemācās izdzēst!

pamodos 5:51 no tā, ka mani kāds spieda. Tā bija apziņa, ka esmu izviesta tā, kā tāda lupata.
Tik daudz, kas pārdomājams un tik daudz, kas tagad mierīgi jāsaliek pa prāta un sirds plauktiņiem. Tikai.. kur lai sasmeļas to mierīgumu, ja sirds bango un gribās vienkārši iet pa gaisu?
Skatos uz tām zeķītēm žāvētājā. skatos un neaptveru, ka tagad esam tikai mēs ar kaķeni. un zeķes, tām man pat bail pieskarties. Lai pāriet un norimst. Lai ir tā vieglāk. lūdzu!
es lūdzos spēkus šo visu izturēt.. un nekļūt par apātisku būtni.
es nezinu par ko man tas viss, es tiešām nezinu.
to, ko es sajutu martā guļot sniegā, man tagad jāsaņurca un jāiespārda kaktā. es lecu uz mājām. rast sirdsmieru un kārtot pārējās problēmas.

wish me luck.

es varu iedomāties, ka mammai būs šoks, ka meita ieradīsies, nevis kā plānots 22:40, bet jau 10:20.. un lai jau. viņa sapratīs.
piedod spāņu valodas kontroldarb un Spolīšlekcija. man ir jātiek ar sevi galā.

sarakste ar postponed.
cik labi, ka ir dvēseļu biedri. un cilvēks, kam uzticēt. un saņemt pretim smaidu

"Tev .... Tev jāveseļojas ilgi. Un tas ir par to, ka visi visiem neder un katram ir savējais, jautājums par to vai viņš nav sevi saslimdinājis ar neīstām attiecībām pirms tam un nestāv Tavā priekšā ar salauztu sirdi un nespēju mīlēt"
 
 nedomāju, ka tas ir iemesls, bet lai vai kā - man patīk šī doma, tā vispārīgi. par attiecībām.

šorīt sagaidīju saulrietu, padziedāju ar kaķi un pamazām taisos uz mājām. Viņa tik skaisti skatās uz mani ar tām pogas lieluma ačelēm. skatās un ņaud. un es ņaudu līdzi un prasu viņai "kā tad Tev nav?".. "nāāāv, nāāāāāv, nāāāāv".. to es šorīt dzirdu no viņas.
un atbildu -
"Jā, pelīt, es zinu, ka nav"


(jā, es saku KAĶI saucu par PELĪTI mīļvārdā)