pamodos 5:51 no tā, ka mani kāds spieda. Tā bija apziņa, ka esmu izviesta tā, kā tāda lupata.
Tik daudz, kas pārdomājams un tik daudz, kas tagad mierīgi jāsaliek pa prāta un sirds plauktiņiem. Tikai.. kur lai sasmeļas to mierīgumu, ja sirds bango un gribās vienkārši iet pa gaisu?
Skatos uz tām zeķītēm žāvētājā. skatos un neaptveru, ka tagad esam tikai mēs ar kaķeni. un zeķes, tām man pat bail pieskarties. Lai pāriet un norimst. Lai ir tā vieglāk. lūdzu!
es lūdzos spēkus šo visu izturēt.. un nekļūt par apātisku būtni.
es nezinu par ko man tas viss, es tiešām nezinu.
to, ko es sajutu martā guļot sniegā, man tagad jāsaņurca un jāiespārda kaktā. es lecu uz mājām. rast sirdsmieru un kārtot pārējās problēmas.

wish me luck.