priekšniece piezvanīja, apjautājās. Viss labi, saku. Nu prieks dzirdēt, šī saka, bet tāpat atnāc aprunāties. Nekādi nesatieku, jo dežūrēju sestdienās, jāaizbrauc speciāli.
nodarbībā aizmigu. Pasniedzējs piedūra pie pleca. Mēs uztraucamies, viss labi? Viss labi, saku.
sarunāju atkal terapiju. Jo esmu izkritusi cauri tam, kas, likās, ir rock bottom, un ir pavērusies jauna d*rsas dimensija. Viss labi, saku. Tikai neko nejūtu.

(Reply to this) (Thread)

Man pašam ļoti riebjās tie "turies", taču nekas daudz vairāk latviešu valodā izgudrots nav.

Man ienāca apziņā Tevi uzzīmēt melnā kleitā ar pieradinātu ērgli rokās. Ienāca. Neloģiska doma. Taču man ir tāda sajūta, ka Tev trūkst brīvības.

Nepazīstu, nemāku formulēt. Brīvības darīt, just? Nezinu. Darbojos intuitīvā režīmā, šādu informāciju nesaprast ar loģiku.

Tikai droši varu teikt, ka Tevi var apskaust par to, ka Tev ir vismaz mūzika. Tā taču liek kaut ko just? Citādi pašas rakstītais te būtu meli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

turos, protams, vairāk paskaidrot pašlaik nevaru.

mūzika ir easy. Rezonanse, kā stikli rīb, tas neko neprasa.

tikko izšķirstīju LV putnu sugu katalogu, lai atrastu kādu, par ko mamma stāstīja, esot plivinājies virs lauka melnbalts, bet tā glupi plivinājies. Es nosmēju, ka drons. Bet tāpat pameklēju. Sapnī redzēju, ka izlaidumam jāšuj balta organzas kleita ar melniem izšuvumiem kā bērza miza.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

O, tā kleita izklausās intriģējoši!

Un izlaidumi ir vērtīgi. Es nezinu kā, taču es esmu absolvējis četras skolas, taču divos izlaidumos man bija depresija, atlikušajos divos man bija jāvada viss pasākums, nesanāca izlaisties.

Kaut kā ļoti simboliski. Asinis taču simbolizē "dzīvību, upurēšanos, izpirkšanu". Uzrakstīsi par asinīm, būs kaut kāds upuris pabeigts. Varbūt vairs nebūs tik daudz jāupurējas? Atkal nezinu.

(Reply to this) (Parent)

vispār šodien gāju cauri veikalam autopilotā un apstulbu, ieraudzījusi - mājassvētību! Brīnumaina sakritība, vēl pagājšnedēļ nodomāju, ka nekur jau nav atrodama. Savu iepriekšējo nokāvu, un tā tie gadi paskrien