snie · ka

Es jau it kā pirms 12 gadiem daļēji uzrakstīju stāstu krājumu. Toreiz cilvēki teica, ka pārāk poētiski, salkani, nerezonē (nesaskan ar viņu vidi).

Tagad pagāja 10 gadi, sāku rakstīt grāmatu. Iedevu izlasīt manuskripta pirmās 70 lpp cilvēkiem(draugiem), šie cilvēki (ne tie paši, kas 2014.gadā) atkal - "nesaprotu, kas ar to domāts, ko Tu gribi ar to vispār pateikt..."

Vienu stāstu uzrakstīju 2024.gada Ziemassvētkos, to nopublicēja LV lielākajā literatūras žurnālā. Taču tās bija 6 lpp. Iespējams, nopublicēja, jo nebiju tur publicējies, skaitījās debija.

Ar šo visu es gribu teikt - ja ir, kas to saradīto bauda, tad ir vērts radīt. Pirmajos gados, kad māksliniekam ir 18 - 25 gadi, var radīt radīšanas pēc, lai trenētu tehniku, tas ir citādāk. Taču es rakstu jau apmēram 20 gadus. Man sen Latvijas rakstnieku savienībā ir pateikts, ka talanta man pietiek, lai uzrakstītu grāmatu.

Taču naudas, stabilitātes, drošības un sajūtas, ka "kurš to lasīs?!" dēļ es tālāk par diviem manuskriptiem neesmu ticis. Un uzrakstīt kvalitatīvas 100 lpp prasa man apmēram gadu.

Ar mūziku ir vienkāršāk, viņa nav tik intelektuāla kā filozofiskie romāni, ko lasu un tagad pats rakstu.