snie · ka

beidzot esmu atpūtusies - vēl tikai decembrī biju gatava zemēlīst un žāvājos līdz asarām vismaz reizi stundā.

šīziemiņa laikam priecīgākā pēdējo 5-6 gadu laikā. Ir bijis pietiekami daudz dienu, kur neviens nav jāsatiek un ne ar vienu nav jārunā. Ar visu to, ka nobraukāju gan uz darbu, gan uz praksi. Izgulējusies, atpūtusies un paēdusi. Ne tikai gribu iet gulēt, bet gribu arī celties, haha. Skaitīsim, cik dienās lekcijas nodzīs līdz skeletam.

dažas labas sparkliņas parādījušās. Atgriezos pie Igorrr un tamlīdzīgajiem, skandinu visu dienu. Tā ir laba zīme - atbrīvojies mentālais resurss uztvert, noturēt uzmanību un aizrauties. Tā mūzika dedzina kalorijas, haha.

vakardarbā sēdējām ar kolēģi dzērām tēju, parunājām par mīklām un mistikām, malkas nešanu un maizes cepšanu. Šī ceļas iet atpakaļ strādāķ un saka paldies par kompāniju. Nu jau, nu jau, nosmeju. Abas nosmejam. Vēl visa diennakts kopā jādežūrē.

pārāk bieži dzirdu paldies. Tas jau sākt graut manis pašas izpratni par sevi haha