beidzot esmu atpūtusies - vēl tikai decembrī biju gatava zemēlīst un žāvājos līdz asarām vismaz reizi stundā.
šīziemiņa laikam priecīgākā pēdējo 5-6 gadu laikā. Ir bijis pietiekami daudz dienu, kur neviens nav jāsatiek un ne ar vienu nav jārunā. Ar visu to, ka nobraukāju gan uz darbu, gan uz praksi. Izgulējusies, atpūtusies un paēdusi. Ne tikai gribu iet gulēt, bet gribu arī celties, haha. Skaitīsim, cik dienās lekcijas nodzīs līdz skeletam.
