 | |
|
pēdējos mēnešos, kad brīvo dienu pamaz, iezīmēju kalendārā, lai redzu pa gabalu. Visa diena aizkrāsota ar tumši zaļu lodziņu: "brīvs". Reizēm aizmirstu, ka kalendārs sūta atgādinājumus. Mostos ceļos, un deviņos no rīta atgādinājums: "brīvs taču". Es jau dzeru kafiju, jau žāvēju matus, jau krāmējos. Haha, jā, brīvs! |
|
| |
pēdējos mēnešos brīnišķīga atradumu virtene, velk un vilina Rwake abums Return of Magik skan galvā jau nedēļu un vairāk. Riffi skan kā tūkstošiem gadu senču senču sargāti zemzaru ozoli, kur kāpt. Kā bērnībā, kad zinājām, pa kādu maršrutu var tikt vienā vai otrā augstā zarā. Tur var iesēsties, apkampties, aizvērt acis un gulēt. Mylimi kaulai klausos audiotēkā. Lasa pati autore, saliek akcentus, kā pati iztēlojusies. Kaut kas mistisks, mītisks, tāda pasaule, kur aitas tur uz balkoniem un visur jābrauc ar trolejbusu, un bērni dzimst pagrabā, un tv loterijā var laimēt līgavaini. Esmu pusē, pagaidām zīmējas kā uztiepti grafiki un rituāli vs. dabas un iekšējie spēki. un trešais virtenē ir džeks, par kuru noklausījos podkāstā. Staigāja pa kapsētām, nakšņoja uz kapiem, no kuriem nāca aicinoša balss nepamest vienu, atraka apglabātos bērniņus un apģērba kā lellītes, sēdināja uz dīvāna un pie tējas sarunājās pašizdomātā valodā. |
