es reizēm domāju - nez, kā cilvēki domā nomirt?
kāds varbūt baidās lāča. "Tikai ne lāci!" domā. Un uz mežu neiet, lai nesanāk satikt, jo lāči jau ir mežā. Kāds varbūt bruņojas zombiju apokalipsei, bet beigu beigās uznāk - plūdi.
reizēm domāju par apendiksu kā par bumbu vēderā. Vienā jaukā dienā sāks tikšķēt, bet nebūs noskaņojuma nekur iet, neko teikt. Palikšu mājās, palīdīšu zem segas. Es to vien gaidu, kad būs brīva diena palasīt grāmatu.
bet nedrīkstu nevienam to teikt. Kas es par mediķi. Slikts piemērs.
