mēs visi esam smirdīgi ubļudki. Šļuhas un urodi, kā mūs informēja, - no malas labāk redzams. Neko citu nemākam, kā tikai ņirgāties par cilvēkiem. Un pelnām miljonus, to darot. Nākt uz darbu ir tīrā bauda, neviens no mums nepagurst, neslimo, necieš un nekādas blusas uz mājām nenes.
o jā, nevaru sagaidīt, kad tikšu pie sava pirmā ekskluzīvā auto, kuru turēt garāžā un aiz liela skopuma un riebuma pat nebraukt ārā, lai kāds nenoskauž manu žilbinošo veiksmi un bagātību.
bet, ja nopietni, man būs interesanti piefiksēt, kādi aizsargmehānismi izaugs pret šitādiem izteikumiem. Dzelzs pacietība un melns humors varētu būt tikai aisberga redzamā daļa. Normāli cilvēki, kā jau ar kursabiedriem nospriedām, labprātīgi uz šito elli neparakstītos.