vilcienā braucot, iesāku lasīt - nemaz nav tik vienkārša tā padarīšana, kā lapa formējas. Šo to pieskricelēju, par spīti tam, ka esmu vēl zombija modē. Žāvājos un žavėjaus

(Reply to this) (Thread)

septembra projekts

(Reply to this) (Parent)

Dzīves beigās mazās, skaistās lietas, kas vienmēr bijušas mums blakus, dod daudz prieka.

Ir labi, ja to sanāk saprast agrāk par dzīves beigām. (neatceros šī citāta avotu)

(Reply to this) (Thread)

zem katra soļa

(Reply to this) (Parent)

Es tieši šobrīd lasu par psihiatrisko rehabilitāciju. Citāts, izrādās, varētu būt pārfrāzējums no TED talk, no hospisa:

BJ Millers — paliatīvās aprūpes ārsts, kurš ilgstoši strādāja Zen Hospice Sanfrancisko.

Viņš stāsta, ka Zen Hospice pacientiem, tuvojoties dzīves beigām, ārkārtīgi svarīgas kļūst pavisam vienkāršas lietas — suņa pieskāriens, smarža, garša, sajūtas ķermenī, cepumu cepšana. Viņš uzsver, ka šie mazie, ikdienišķie pārdzīvojumi palīdz cilvēkam justies dzīvam un saistītam ar pasauli.

Vēl tuvāka ir viņa runas noslēguma doma: cilvēks var atrast skaistumu un nozīmi pat mazās lietās, un, ja mēs spējam šādus mirkļus patiesi novērtēt, tad varam iemācīties dzīvot pilnvērtīgi nevis par spīti nāvei, bet arī tās apziņas dēļ.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, piecu gadu radiusā lielāko prieku dos, nezinu, ceļojums, bet bez tādas laika garantijas, tepat, vispriecīgākais ir cepums.

(mans posts gan vairāk nevis par priecīgiem sīkumiem, bet par attīstības patterniem. Nevaru paiet garām, kā pamanu)

(Reply to this) (Parent)