| atcerējos, neaizmirsu |
[Sep. 6th, 2026|09:54 pm] |
kādreiz dzīvojos pa vienu Mastodon serveri. Rakājos vienu dienu LT saistītos tagos un uzgāju kādu čali - katru rītu viņš postēja bildi ar skatu pa logu un novēlēja labu dienu. Atradu arī, ka uztur paša hostētu blogu lietuviski jau padsmit gadu. Raksta par savu dienišķo dzīvīti - viendien dzer kafiju un klausās mūziku, citudien dzer tēju un lasa grāmatu, vēl citu - iet uz veikalu, kaut ko nobildē, paņem aliņu. Viņam invaliditāte sakarā ar F20.0, dala dzīvoklīti ar mammu un vecmammu, kādreiz esot darbiņu strādājis, tagad tikai saņem pensiju, gadi ap 40. Šķiet, visa viņa dzīve griežas ap zāļu vielām, kofeīnu saturošām vielām, klausām- un lasām-vielām.
vienreiz ievēroju postu, kur šis rakstīja, ka kolekcionē pastkartes. Man kā reiz dažas tematiskas no medicīnas muzeja palikušas krājumos, piedāvāju aizsūtīt. Džeks saka jā un iedod savu vārdu, uzvārdu, adresi. Drosmīgi, es nodomāju, internetā svešam cilvēkam stāstīt. Ko tik nevar svešs iesākt ar adresi? Nosūtīt pastkarti, protams.
bet visspilgtāk atmiņā palikusi bilde ar viņa istabu - no grīdas līdz griestiem plaukts, viss pilns ar grāmatām, mūzikas CD, foto albumiem, RasPi piederumiem un cietajiem diskiem. Nonstopā griežas torrenti un soulseek, šēro mūzikas kolekcijas kalnus - ik pa laikam, šis raksta, atkal piekrāts pilns cietnis un jāpiepērk vēl daži terabaiti atmiņas.
tā ir Liela Dzīve, es nodomāju. |
|
|
| Comments: |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) snie |
|---|
| Date: | September 6th, 2026 - 10:00 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
nesen skatījos, domēns nav atjaunots
| From: | snie |
|---|
| Date: | September 6th, 2026 - 10:10 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
liela, bagāta, drosmīga dzīve.
| From: | snie |
|---|
| Date: | September 6th, 2026 - 11:40 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
kādu laiku bija man arī pašas hostēts blogs un krātuvīte uz RasPi uzstellēta, ķimerējos, patika, bet gāja laiks un auga doma, ka tas ir Logs uz Ārpasauli, pa kuru neizbēgami ienāks Tarakāni, un es visu izštepselēju, jo esmu nieka un baile. Šķiet, atcerējos tāpēc, ka pēdējās dienās neatlaiž doma, ka pēc manis nekā nepaliks. Miesa un kauli anatomikumā paliks, ja tāds vēl eksistēs. Bet ko manas acis ir redzējušas un ausis dzirdējušas, viss veltui | |
