kādu laiku bija man arī pašas hostēts blogs un krātuvīte uz RasPi uzstellēta, ķimerējos, patika, bet gāja laiks un auga doma, ka tas ir Logs uz Ārpasauli, pa kuru neizbēgami ienāks Tarakāni, un es visu izštepselēju, jo esmu nieka un baile. Šķiet, atcerējos tāpēc, ka pēdējās dienās neatlaiž doma, ka pēc manis nekā nepaliks. Miesa un kauli anatomikumā paliks, ja tāds vēl eksistēs. Bet ko manas acis ir redzējušas un ausis dzirdējušas, viss veltui