| Domājot par Rūpertu sakarā ar LNT |
May. 16th, 2007|03:49 pm |
Gremdējoties pārdomās jēdzienu "ticamība" kā tādu. Iedomājoties, ka katram informācijas avotam ir savs ticamības koeficents. Kaut kas līdzīgs varbūtībai, ka avots sniegs patiesas ziņas. Piemēram, manam draugam Dzintaram ir ticamības koeficents 0.5, proti, apmēram puse no viņa teiktā ir nepatiesība (Dzintars var būt ir melis, bet varbūt arī vienkārši muļķis). Savukārt, ja "klab.lv/users/orākuls" bloga katras 7 no 10 rindiņām satur patiesību, tad šī bloga ticamības koeficents būtu 0.7. Tobiš, ja Dzintars man saka, ka viņš orākula blogā ir izlasījis jaunumu, tad Dzintaram es varu ticēt, ka viņš orākula blogu ir lasījis vispār par 0.5, bet ja nu šis ir lasījis un neko nesagroza, tad orākula blogam var ticēt par 0.7. Sanāk, ka Dzintara izteikumam par orākula bloga ierakstu, var ticēt par 0.5x0.7=0.35.
Šāds veids kā raudzīties uz informācijas patiesīgumu vai nepatiesīgumu noteikti ir aprakstīts daudzās grāmatās, es tikai nezinu kādā vārdā to sauc, tāpēc nācās dot nelielu aprakstu.
Vobšem, man saslēdzās galvā tas, cik eleganti var sēt cilvēkos šaubas, jo cilvēki, man šķiet, ka ļoti dabīgi un bezmaz vai zemapziņā uztver to, ka jo garāka informācijas ķēdīte, jo mazāk ticamības. Piemēram, divi līdzīgi apgalvojumi televīzijā: "Nodokļu palielināšana auto degvielai var aizkavēt globālo sasilšanu." vai arī "Ja var ticēt ekspertiem, tad nodokļu palielināšana auto degvielai var aizkavēt globālo sasilšanu.", kur pirmajā apgalvojumā (ticamība-TV) pret (ticamība-TV x ticamība-ekspertiem) otrajā gadījumā. Triviāli, bet mani pārsteidza tas, ka es pats personīgi pirmo apgalvojumu vēl būtu apsvēris, bet otro palaistu garām kā absolūtās muļķības nemaz neiedziļinoties būtībā, lai gan sniegtā informācija ir viena un tā pati.
Šīs pārdomas manī raisīja novērojums, ka ļoti daudzi apgalvojumi Rūperta kontrolētajā televīzijā sākas ar "Some people say...". |
|