| bērnu literatūra |
Mar. 4th, 2011|10:35 pm |
Izvilku no pažobeles grāmatu, lai palasītu to saviem bērniem, grāmatu kuru manai mātei bija dāvinājuši viņas vecāki un kuru viņa man bērnībā lasīja.
SEPTĪTĀS DAĻAS, 3. nodaļa, AIZBRAUKŠANA:
"Tagad varēja doties ceļā. Neredzamais zēns izņēma no maisiņa, kas bija noglabāts zem koka, īpašu pulverīti un, paskaidrodams, ka tas ir «pirlimpimpim pulverītis», viņš iedeva katram šķipsiņu un lika iešņaukt. Visi iešņauca un pat nenošķaudījās. Vienīgi Emīlija nošķaudījās, bet viņa jau vienmēr par visu šķaudīja. Tiklīdz viņi bija iešņaukuši šo brīnumpulveri (bet tas tiešām bija īsts brīnumpulveris), tā tūlīt sajuta, ka kļuvuši viegli kā pūciņas, un ausīs sāka džinkstēt... Koki ap viņiem sāka griezties dejā kā balerīnas zaļos lapu svērciņos, aizvien tālāk un tālāk izgaisdami zilpelēkā dūmakā, un vēl pēc brīža izzuda skatienam pavisam. Visi, šķiet, ieslīga kādā dīvainā miegā (vai arī tas bija sapnis?) un peldēja gaisā gluži kā teiksmainas jūras viļņos, bet neparasti spēcīgs un brāzmains vējš nesa viņus aizvien tālāk un tālāk prom, it kā viņi būtu mazi ziepju burbulīši." |
|