| |
[Feb. 7th, 2008|10:36 am] |
|
Es jau vairākus mēnešus nelietoju lispu. Nav jau tā, ka man baigi gribētos lietot to lispu vai būtu kaut kādas lomkas, bet kopš es tiku sācis lietot lispu, C++ man ir palicis galīgi pretīgs. Mums ar sievu bija smags strīds šinī jautājumā. Viņa negribēja pieļaut ne mazāko iespēju, ka es lietotu lispu, tik ļoti aizspriedumaina viņa bija. Viņa man visu laiku atkārtoja: "Nu kas tu nevari kā visi normāli cilvēki lietot C++? Visu ko var izdarīt lispā var izdarīt arī C++, kopš kuriem laikiem tev tās pāris ieekonmētas koda rindiņas ir palikušas tik baigi svarīgas?" Es spurojos pretī teikdams, ka pēc C++ lietošanas, dēļ tām pāris liekajām rindiņām, nākamās dienas rītā vienmēr parādās galvas sāpes. Viņa atkal teica, lai es atceroties to savu kolēģi, kuru lisps tik ļoti pārņēma, ka viņam pat nācās aiziet no darba, jo viņš vairs vienkārši negribēja un nevarēja paprogrammēt citā valodā. Skaidrs, ka viņa bažījās, ka es varētu programmēšanai (lispā) sākt pievērst lielāku uzmanību nekā ģimenei, es viņu saprotu. Vēl viņa apgalvoja, ka no manis novērsīšoties draugi, jo mēs vairs nevarēšot atrast kopīgu valodu. Protams, ne jau nu Edna no manis novērsīsies, jo viņš bija tas kurš iedeva man pirmās lispa grāmatas, un tieši ar viņu mēs šad tad uzrakstam kopā kādu lispa prodziņu. Tomēr, es jau nu nebūšu tas, kurš ļaus sievietei diktēt man noteikumus, tāpēc visai drīz mēs kopā ar Ednu dosimies uz lispa konferenci Amsterdamā. |
|
|