|
Oct. 8th, 2007|10:04 pm |
Nu, es konkrēti jau esmu no šī sapņa atteikusies (vismaz pagaidām), lai izglābtu vienu mazu kuņģīti, nu jau divus, bet tas jau laikam neskaitās ;)
Bet ja par tēmu - nu, ja vispār pieņem, ka mākslai ir kāda funkcija - tad tā visdrīzāk ir sociāla. Jo visi likumi un visas vecāku pamācības būtu kaķim zem astes da visa sabiedrība aizietu pa burbuli, ja nepastāvētu empātija, ja ikviens cilvēks nejustu - kaut vai neapzināti - ka mēs visi esam līdzīgi, ka mums visiem piemīt līdzīgas jūtas un vēlmes, un sapņi, un ka pat vismarginālākie radījumi ir - var tikt - saprasti. Tā pati Spīrsa noteikti ar savām dziļi izjustajām balādēm :D ir izglābusi - vai kopā ar citiem popstāriem līdzējusi izglābt - ne vienu vien ļautiņu, kam ir bijis svarīgi zināt, ka viņš savās ciešanās nav viens. Un es neironizēju - tu padomā, kā būtu, ja tev šķistu, ka tu esi Vienīgais Visā Pasaulē, kas uzdod besījošus jautājumus un nav nekā - atskaitot primitīvas tieksmes paēst un nokniebties -, kas tevi vienotu ar pārējiem cilvēkveidīgajiem? |
|