 |
|
|
|
|
|
|
Vēl viens lielisks raksts par reformām Gruzijā. Un šis (izrauts no atsaucē lasāmā raksta) Больше всего реформаторам достается за то, что во время реорганизации госсектора сотни тысяч людей были в одночасье выброшены на улицу без каких-либо альтернатив.ir tas (progresīvā nodokļa ieviešanas un 2. līmeņa pensiju izlaupīšanas vietā), kas bija nepieciešams mums, vispirms, piecus gadus atpakaļ, lai neiegrābtos dziļajās nepatikšanās, kurās tomēr iegrābāmies, bet tagad, lai ar tām tiktu galā. Taču tas netika un arī netiks izdarīts. Jo valsts pārvaldē ir nodarbināti apmēram 200 000, sabiedriskajā sektorā kopumā - ap 300 000, bet mums ir regulāras vēlēšanas un koalīcijas. Tāpēc, lai izmētātu šo visu kompostu, ir vajadzīga vismaz pilnīga politiskās elites nomaiņa (līdzīgi personāla atlases principi kā Gruzijas gadījumā), un tā ir iespējama tikai tad, ja ap varas sili ņudzošo varzu izdzenā pret tās gribu.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Trīs stundas Daugavpils centrā - iespaids, ka tas ir viens liels pārpratums, kur cilvēki kustas, bet nekas nenotiek. Ļaudis (acīmredzot) pusdieno ēdnīcās vai mājās, bet uz centru iet pirkt (pārsvarā) apmēram to, ko savulaik varēja nopirkt Rīgas Sporta pilī. Pilsētu var nesaudzīgi un iznīcinoši salīdzināt ar Liepāju. Pusotru stundu klaiņošanas pa Daugavpils cietoksni un lodāšanu pa tā nocietinājumiem skaitu atsevišķi, jo cietoksni un pilsētu nekādi neizdevās sasiet kopā. Cietoksnī izveidojusies savrupa ekosistēma ar savu veikalu, savu skaistumkopšanas salonu un nesteidzīgu dzīves ritmu (kur arī nekas nenotiek, taču nenotiek tāpēc, ka tie nedaudzie, kas redzami ielās, kustas maz, smēķē, klausās mūziku, kas skan caur plaši atvērtajiem dzīvokļu logiem). Tie, kas atbrauc no pilsētas, izskatās pēc tūristiem, lai, droši vien, savā vairumā ir tie paši vietējie, tikai saposušies iznācienam uz centru. Apdzīvotas ir apmēram puse māju, otra puse nesteidzīgi pārvēršas drupās. Tā varētu izskatīties dzīve pēc kara, kad kārtējie iekarotāji ir aiztinušies, pametuši ēkas, tad tajās ātri saviesušies manīgākie aborigēni, bet nav tikuši skaidrībā, ko īsti iesākt tālāk. Izskatās gan, ka oāzes dienas ir skaitītas, jo pamatīgā teritorijas daļā rosās remontstrādnieki. Fīčas: 1) Šur tur pie kazemātu vārtiem saglabājušies metāla ceļa stabiņi, kas izskatās akurāt tik glīti, lai tos datētu ar XIX gadsimta otro pusi. 2) Lielgabals ir universāls būvelements, ko var izmantot gan kā parka dekorāciju, gan kā pieminekli ar veltījumu. 3) Saglabājusies padomjlaika piemiņas vieta kādam padomju militāristam (ar rombiņiem uz zīmotnēm, tātad pirms WWII), un piemiņas plāksne Kihelbekeram.
Tags: ceļojumi, daugavpils, latgale, latvija
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Intervija Dienā ar Krīgeru, to, kas arodbiedrību boss. Jautājums; Šīs dienas acīm raugoties, vai nedomājat, ka treknajos gados arodbiedrību lobētais algu pieaugums sabiedriskajā sektorā bija pārmērīgs?Atbilde (izcēlums mans): Noteikti nē. Varbūt vistuvāk tam tika celtnieki, bet nevienā brīdī un nevienā nozarē mēs nesasniedzām ES vidējo līmeni. Stratēģiski svarīgās nozarēs, kā izglītība un veselības aprūpe, sasniedžam tikai 20% no ES līmeņa. Pie mūsu pakalpojumu tarifiem un cenām, kas daudzās jomās sen ir pāri ES vidējam līmenim, algu palielinājums nekādā gadījumā nebija pārsteidzīgs solis. Nelaime slēpās nevis arodbiedrību cīņā par algām, bet valsts normālas finanšu politikas trūkumā un nepietiekamā kontrolē pār finanšu institūcijām. Tās izmantoja cilvēku saprotamo vēlmi dzīvot labāk un iegrūda lielu iedzīvotāju daļu parādu verdzībā. ----- Some people never learn.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Previous
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
