Eiropas Parlaments ar lielu balsu pārsvaru noraida ACTA
Rīga, 4.jūl., LETA. Eiropas Parlaments (EP) šodien ar balsu vairākumu noraidījis Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), aģentūru LETA informēja EP Informācijas centra pārstāve Iveta Ķelpe.

ACTA noraidīts ar lielu balsu vairākumu - 478 balsis bija par nolīguma noraidīšanu, 39 - pret, bet 165 eiroparlamentārieši balsojumā atturējās.

Tas nozīmē, ka ACTA neiegūst likuma spēku Eiropas Savienībā. Šis ir pirmais gadījums, kad Eiropas Parlaments izmanto Lisabonas līgumā tam piešķirtās pilnvaras noraidīt starptautisku nolīgumu.

ACTA, par ko savā starpā vienojušās ES, ASV, Austrālija, Kanāda, Japāna, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Singapūra, Ziemeļkoreja un Šveice, sagatavots ar mērķi uzlabot intelektuālā īpašuma aizsardzību, apkarot pirātismu tīmeklī un novērst viltotu preču ievešanu.

Rīga, 15.maijs, NOZARE.LV. Īstenojot reformas valsts uzņēmumu pārvaldībā, savulaik likvidētās padomes varētu atjaunot aptuveni desmit uzņēmumiem, šodien preses konferencē teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Padomes iecerēts atjaunot uzņēmumiem, kuri atbildīs vairākiem kritērijiem. Proti, to bilances summa pārsniedz trīs miljonus latus, neto apgrozījums pārsniedz 15 miljonus latu, bet darbinieku skaits - 50 cilvēkus.

Kā piemērus Pavļuts minēja "Latvenergo", "Latvijas Dzelzceļu", "Latvijas Valsts mežus".

Pavļuta nosauktie piemēri slikti līmējas kopā ar minimālo darbinieku skaitu. Tomēr būtu interesanti, kuros potenciāli padomizējamajos uzņēmumos darbinieku ir tuvs 50. Un vēl - manuprāt, arī finanšu rādītāju latiņa ir nolikta stipri par zemu. Ļoti interesanti, kāpēc tā un ne citādi?

šonakt sapņoju, ka pēc kārtējās kantora reorganizācijas esmu iecelts par nelielas nodaļas vadītāju, un mans augstākstāvošais vidējā līmeņa vadītājs ir neviens cits kā Hitlers. Satikos, parunāju, tā tīri neko, mierīgs un pieklājīgs, tikai mazliet padrūms, jo kaut kādi tiesas procesi par WWII karājas nepabeigti.

ak jā, struktūrvienību nosaukumi sapnī bija pilnīgi reāli.

LETA:
Eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vajadzībām tiks iegādāta jauna automašīna, jo 2006.izlaiduma gada "Mercedes Benz 500" limuzīns, ar kuru viņa pārvietojas patlaban, esot sliktā tehniskā stāvoklī.

Vīķe-Freiberga vēstulē aizsardzības ministram Artim Pabrikam ir lūgusi izvērtēt valsts piešķirtās automašīnas nepieņemamo tehnisko stāvokli, jo auto vairāk nekā divas trešdaļas no laika atrodas labošanas servisā, aģentūrai LETA pavēstīja eksprezidentes sekretāre Daina Lasmane.

Vīķe-Freiberga vēstulē norādījusi, ka, no vienas puses, tas ir augstas klases auto, taču, no otras puses, Aizsardzības ministrijai (AM) nākas tērēt līdzekļus detaļu nomaiņai un cilvēku darbam. Arī pēc apkopes veikšanas mašīnai jau pēc dažu kilometru ceļa atsākas ierastās problēmas. Pusotra gada laikā tā ir trīs reizes apstājusies uz ceļa dažādos laika apstākļos gan Rīgā, gan ārpus galvaspilsētas, tāpēc eksprezidente aicina AM izvērtēt pašreizējo situāciju.

Interesanti, kas ar auto jādara, lai to tiktāl nodzītu dažu gadu laikā (paturot prātā, ka regulāri tiek veiktas tehniskās apkopes). Šaubos arī, vai tur ir milzu nobraukums. Var jau būt, ka tur kāds pa nakti piehaltūrē kā kreisais taksis.

Vispār tāds nemaināms Satversmes kodols, par kādu pēdējā laikā runā juristi un politiķi, būtu apstiprināms atsevišķā referendumā, nevis pēdējā brīdī jāizvelk no piedurknes.

pagaidām nekādu paziņojumu, ka būs paziņojumi, nav bijis

un Pie paziņojuma tiek strādāts, un par to tiks paziņots, kad tas būs.

Iepriekšējā reize, kad Berluskoni nācās atkāpties no premjera amata bija tad, kad viņš piedāvāja reformēt pensiju sistēmu, samazinot izdevumu slogu budžetam. Apguvis šo mācībstundu, tagad viņš atkāpjas tieši par pretējo.

Sadzīviskas sarunas, protams, nav labākais līdzeklis politisko sistēmu brieduma salīdzinājumam, taču tas ļauj novērtēt, vai šis briedums ir tikai deklaratīvs, vai arī tas ir sakņojas ikdienas sabiedrības uzvedībā un attieksmē. Tāpēc tālāk divi ilustratīvi piemēri no Zviedrijas.

Kādu brīdi atpakaļ, tūlīt pēc tam, kad pārsprāga ZRP Saeimas frakcija gadījās par šo sarunāties ar pāris zviedriem, kas interesējas par situāciju LV. Apspriedām tieši šo epizodi, pastāstīju viņiem detaļas, cik nu tās bija zināmas, kā arī pēdējās spekulācijas par iespējamajiem šķelšanās iemesliem, atcerējos Šlesera piecīšus, bet noslēgumā painteresējos, vai viņu parlamentā šādas lietas arī mēdz notikt. Mani sarunas biedri atcerējās precīzi vienu gadījumu, kad viens no Zviedru demokrātiem esot izstājies no savas frakcijas un kļuvis par neatkarīgo deputātu, un nē, likumdošanā neesot nekādu ierobežojumu tā rīkoties (par to bija mans nākamais jautājums), bet vienkārši tā nemēdzot darīt (piebilda pēc pārdomu brīža).

Savukārt, zviedriem tajā brīdī bija pašiem savs skandāls, proti, kāds no sociāldemokrātu partijas līderiem bija pieteicies un saņēmis pilna apjoma kompensāciju dzīvokļa īrei Stokholmā, jo viņš pats nav stokholmietis. Taču izrādījās, ka Stokholmas dzīvoklī kopā ar viņu dzīvo arī viņa draudzene, kas gan ir no Stokholmas. Mediji, kas par to uzoda, metās virsū šim politiķim, jo izrādās, ka tur ir pieņemts (lai arī, cik saprotu, nav noteikts likumdošanā), ka šādos gadījumos pienākas tikai puse no īres kompensācijas, un otru pusi ir jāsedz pašam. Uz sarunas brīdi politiķis jau bija paziņojis, ka atmaksās pusi no netaisnīgi saņemtās kompensācijas, bet diskusija turpinājās par to, vai viņam vajadzētu arī atkāpties no sava amata partijā. Iespējams, ka tas ir pārspīlējums, un zelta vidusceļš ir kaut kur pa vidu starp šo un LV piekopto praksi īrēt dzīvokļus no saviem radiniekiem par maksimāli iespējamo summu.

Ericsson GH 688, ērtākais un glītākais telefona aparāts, kas man ir bijis. Ar metāla rāmi varēja atvērt alus pudeli. Iegādāju 1996. gada beigās vai 1997. gada pašā sākumā, un tā arī paliku pie Ericsson & SonyEricsson līdz pat šai vasarai.

Latiņinas raksts par to, kāpēc sociālās labklājības valstis Eiropā ir nolemtas pašiznīcībai.


...демократия, основанная на всеобщем избирательном праве, оказывается неустойчивой системой. Она не обладает способностью к саморегулированию.
Не происходит так, что государство распределяет все больше, халявщиков становится все больше и больше, и в момент кризиса халявщики говорят: ой, е-мое, нас тут слишком много, давайте проголосуем за то, чтобы государство распределяло меньше, а мы больше работали. Здесь положительная обратная связь — чем больше халявщиков, тем больше они требуют.

LV pārliecinoši stūrē šajā virzienā.