Man domāt, ka latvieši nekad nav bijuši aņuku stāstītāju tauta. Cik no tautas anekdošu krājumiņiem atceros, labi ja pāris bija puslīdz ciešamas - "kaimiņos vienu nosita" un "pislis tu biji un par pisli paliksi".
Par bailēm - nus, piekrītu, mēs šeit nebaidāmies savu frustrāciju izgāzt kaut vai delfos, kamēr krieviem nākas aņukus stāstīt, kā Brežņeva laikos :]