aha. tā forma, kurā JRT piedāvā skatītājiem Sorokina "Ledu". Sestdien pabiju, un šķita, ka labas, dzīvas ilustrācijas. Starp citu, ja nebūtu iepriekš lasījis to grāmatu, iespaidi noteikti būtu citādāki, bet tā tikai sēdēju, atcerējos epizodi pēc epizodes - ā jā, jā, tas bija šitā, skaisti pasniedza, nujā, man arī tā šķita, un tas atkal ir tā, bet skaisti, nebūtu iedomājies to parādīt tā.

No otras puses, visam tieši tā arī bija jābūt. Tas teksts pats par sevi ir diezgan svaigs, ne pārāk plaši pazīstams, un režisoram nav jālauza galva gar netradicionālām un laikmetīgām interpretācijām.
Bet smuki pasniedza. Būtu interesanti salīdzināt ar Vācijas versiju.