paskatoties pulkstenī - kas ir nolādēta ietaise, un kuru šobrīd, pat, ja pavirši pārlaižu skatienu pāri istabai, dažādās realizācijās redzu to vismaz piecās dažādās vietās, tātad, paskatoties pulkstenī, un izdarot elementāru aritmētisku darbību, apjaušu, ka man atlikušas nepilnas sešas stundas (vēl viena nejaucība - mērvienības) līdz noteiktajam pamošanās brīdim. Iedomājos šo brīdi (viss iepriekšējais notiek acumirklīgi), un pāriet jebkāda vēlēšanās iet gulēt - un tas notiek par spīti tam, ka gulēšana (vienalga - miegā, pusmiegā, ar paaugstinātu temperatūru, pēc pusdienām, pēc pāris saridona tabletēm) ir ar ilgošanos gaidīts laiks, ko jācenšas pastiept pēc iespējas garāku.
Un viņam ir tikai viens trūkums - tā ir pamošanās.