> savu stingri noraidošo attieksmi pret "dzīves jēgu".
> Tātad - mērķa nav.
Eem, vai tad iespaidu bagātība nav jēga un mērķis? Varbūt mums te ir terminoloģiks gļuks, bet jēga un mērķis manā izpratnē nav tikai pretvēža zāļu izgudrošana vai tml.
Tas, ko es gribēju teikt sākumā, bija: reducējot visu uz "normaals kaut-kas", kā tajā dzejolī, tiek noliegtas individuālās atšķirības un visi cilvēki padarīti vienādi. "Normāli". Un tā diez vai jēgpilna eksistence, jebkurā vārda "jēgpilns" izpratnē.
Savukārt tas, ko es gribu teikt par jēgu & mērķi - imho, kamēr kauzalitāte ir spēkā un cilvēks nav absolūts gadījumskaitļu ģenerators, katram cilvēka solim ir kaut kāda jēga & mērķis. Dažiem katrs solis ved uz kaut kādu, viņuprāt, lielu mērķi. Citi lielāko daļu soļu sper aiz garlaicības, laiku nositot. Dažiem visa dzīve ir liela cīņa par kaut ko, citiem - "peldēšana pa straumei", lai izvairītos no liekām klapatām un stresa. Katram savs :)

> Ar "normāls" mēs raksturojam cilvēku (procesu, lietu, sajūtu) atbilstību
> saviem viedokļiem par to, kā "tas parasti notiek".
> īsti nesaprotu, kāpēc, tavuprāt, normāla dzīve izslēdz bagātus
> iespaidus?

Tieši tā iemesla dēļ, kuru tu pats nosauc :) Jo "tas, kā tas parasti notiek" nespēj sniegt iespaidu bagātību, jo šie iespaidi ir "normāli" un "tādi, kā parasti". Imho, lai būtu iespaidu bagātība, ir nepieciešama vai nu ekstraordināri notikumi apkārt, vai arī ekstraordināta "normālo" notikumu uztvere. Taču diez vai pēdējā gadījumā vairs ir pamats runāt par "normāliem" notikumiem, ņemot vērā cilvēka nespēju uztvert pasauli objektīvi..

Par 3.rindkopu kopumā: iespējams, ka te slēpjas vēl viens terminoloģisks zemūdens akmens. Es vārdu "normāls" drīzāk uztveru un lietoju kā "vairākumam piemītošs", "pārsvarā notiekošs" utml. Nedaudz mainās uzsvari - "normāls LSD"1 man vienlaikus ietver apziņu, ka "normāls LSD" ir "nenormāls", jo LSD lieto niecīgs cilvēku skaits.
Izklausās laikam nedaudz juceklīgi :D

1 - Skolas vēstures stundu laikā Latvijas Sociāldemokrātijas pieminēšana izsauca klasē zināmu jautrību ;)

> (1) var ticēt, ka kaut kas sekos. bet šis modelis mani neinteresē, jo
> nav verificējamas informācijas par to, kas tad īsti sekos.

Nav jau arī verificējamas informācijas par to, ka nesekos ;)
Tas nenozīmē, ka es ticu, ka sekos. Metodoloģiska piezīme.

Atsvešināšanās - nu, tas ir megakoncepts, kurš balstās uz diezgan pamatoto uzskatu, ka brīvības ēnas puse ir izvairīšanās no emocionālas pieķeršanās jebkam. Absolūta brīvība ir pilnīga neatkarība no jebkā un visiem, pilnīga pašpietiekamība, cilvēks ir brīvs tad, kad viņam neviens un nekas nav vajadzīgs, un viņš nevienam un nekam nav vajadzīgs. Vienā teikumā aptuveni tā.