Tāpat, tavuprāt, dzīves jēga = iespaidiem bagāta dzīve?
Un kā tas sader kopā ar "normālību"? Ja paskatās uz to dzejolīti, ar kuru šī diskusija sākās, tad "normāla" dzīve būtībā nav iespaidiem bagāta dzīve, ja vien indivīds nav ar īpaši saasinātu uztveri, kurai visparastākās lietas ir īpašas. Vai varbūt tas arī ir mērķis - saasināt savu uztveri līdz tādai pakāpei un izcelt pilnīgu subjektīvismu? Taču tad atkal - kas ir "normāls"? Jo "normāls" nosacīti ir tas, kas raksturo lielāko daļu cilvēku. Ja lielākā daļa saasinās uztveri, tad "norma" mainīsies uz šīs saasinātākās uztveres produktu, un cikls sāksies no jauna.

Par brīvību - imho brīvībai ir arī vismaz viena ēnas puse: atsvešināšanās.