Vai tad tā nav? :-)
Protams, literārais skaistums te ir detaļās, kuras katra par sevi it kā neko neizšķir, ir viegli aizstājamas ar citām, bet kopums tomēr paliek perfekts. Protams, detaļas ir vairāk raksturīgas pagātnei, bet, kā jau teicu, varu viegli iedomāties arī modernāku variantu. Un nez kāpēc šķiet, ka kopaina būtu ne mazāk efektīga.

Varbūt tas gabals vienkārši sakustināja manu citādi latento mizantropiju. Un tai šāds cilvēka vispārinājums ir patīkams. :)