Tas mazliet sāk atgādināt Čīli laikā tā starp 1971. gadu un 1973. gada 11. septembri. Tikai šobrīd neviens neiejauksies, un redzēsim, kur šī bodīte piezemēsies pati savā nodabā.


Venecuēlā izveidota īpaša padome cīņai pret ekonomisko sabotāžu
Karakasa, 13.sept., LETA--REUTERS. Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro ceturtdien paziņojis, ka izveidota īpaša valsts padome, kura cīnīsies pret ekonomisko sabotāžu.

Sākot ar nākamo nedēļu, padomes eksperti apmeklēs privātās kompānijas, tostarp noliktavas un transporta firmas, kas iesaistītas pārtikas un pamata patēriņa preču ražošanā, informēja prezidents.

Venecuēlā pēdējos mēnešos vērojams patēriņa preču trūkums, tostarp izteikti trūkst kukurūzas miltu un tualetes papīra.

Pēc ekspertu novērtējuma, deficītā vainojama gan Venecuēlā īstenotā cenu kontrole, gan arī plašā birokrātija, kas apgrūtina potenciālo importētāju iespējas iegūt brīvi konvertējamo valūtu, kas nepieciešama preču iepirkšanai.

Bet Maduro apgalvo, ka sabotāžu veic ar opozīciju saistītās kompānijas, kas mākslīgi rada produktu iztrūkumu.

"Es aicinu visu valsti pievienoties šai cīņai par valsts ekonomisko drošību, cīņai, lai nodrošinātu noturīgu pārtikas piegādi mūsu tautai," televīzijā paziņoja Maduro.

Viņš aicināja visus, kas pamanījuši novirzes no normas, zvanīt pa īpašu telefona numuru un ziņot.

Maduro paziņoja, ka opozīcijas līderi pulcējas uz sanāksmēm Venecuēlā un ārvalstīs, lai plānotu, kā ierobežot pārtikas produkciju, samazināt apgrozībā esošo kravas automašīnu skaitu un radīt garas rindas lielveikalos. Un tas viss tiekot darīts ar mērķi destabilizēt valsti.

Venecuēlā jau darbojas divas patērētāju aizsardzības padomes, kuru ieviestie cenu kontroles pasākumi nereti spiež uzņēmumus pārdot produkciju zem ražošanas izmaksām.

LETA: "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa norādīja uz kultūras ministres nespēju sadarboties ar nozari, kas, pēc Āboltiņas domām, ir pietiekams iemesls ministres demisijai.

Ja nu ir kāds pilnīgi bezjēdzīgs kritērijs, tad tas ir Āboltiņas pieminētais. Tas norāda uz sēdēšanu vienā laivā ar nozares lobijiem, un ar šādu te pseidoargmentāciju pamazām tika norakts gan Ķīlis, gan Sprūdžs.

ŽJG gadījumā pilnīgi iespējams, ka atlaišanas lēmums ir pamatots, un varbūt tiešām viņa ar nozari nespēja sadarboties, jo no tās neko nejēdza (vai arī ŽJG apjuka un neattapās pēc sava pirmā neveiksmīgā mēģinājuma sakārtot nozares finansējumu kaut kad ministrēšanas sākumā, un pakāpeniski tika padarīta par apsmieklu). Bet es par citiem gadījumiem, un par to, ka V šī "nespēja sadarboties ar nozari" ir kļuvusi par iecienītu mantru.

LETA: Ministrei arī pietrūcis izpratnes par to, ka kultūras cilvēki mēdz būt emocionālāki, kaismīgāki un komunikācijā ir vajadzīgāka lielāka diplomātija, smalkjūtība

Tā tiešām ir?