Ericsson GH 688, ērtākais un glītākais telefona aparāts, kas man ir bijis. Ar metāla rāmi varēja atvērt alus pudeli. Iegādāju 1996. gada beigās vai 1997. gada pašā sākumā, un tā arī paliku pie Ericsson & SonyEricsson līdz pat šai vasarai.

Sadzīviskas sarunas, protams, nav labākais līdzeklis politisko sistēmu brieduma salīdzinājumam, taču tas ļauj novērtēt, vai šis briedums ir tikai deklaratīvs, vai arī tas ir sakņojas ikdienas sabiedrības uzvedībā un attieksmē. Tāpēc tālāk divi ilustratīvi piemēri no Zviedrijas.

Kādu brīdi atpakaļ, tūlīt pēc tam, kad pārsprāga ZRP Saeimas frakcija gadījās par šo sarunāties ar pāris zviedriem, kas interesējas par situāciju LV. Apspriedām tieši šo epizodi, pastāstīju viņiem detaļas, cik nu tās bija zināmas, kā arī pēdējās spekulācijas par iespējamajiem šķelšanās iemesliem, atcerējos Šlesera piecīšus, bet noslēgumā painteresējos, vai viņu parlamentā šādas lietas arī mēdz notikt. Mani sarunas biedri atcerējās precīzi vienu gadījumu, kad viens no Zviedru demokrātiem esot izstājies no savas frakcijas un kļuvis par neatkarīgo deputātu, un nē, likumdošanā neesot nekādu ierobežojumu tā rīkoties (par to bija mans nākamais jautājums), bet vienkārši tā nemēdzot darīt (piebilda pēc pārdomu brīža).

Savukārt, zviedriem tajā brīdī bija pašiem savs skandāls, proti, kāds no sociāldemokrātu partijas līderiem bija pieteicies un saņēmis pilna apjoma kompensāciju dzīvokļa īrei Stokholmā, jo viņš pats nav stokholmietis. Taču izrādījās, ka Stokholmas dzīvoklī kopā ar viņu dzīvo arī viņa draudzene, kas gan ir no Stokholmas. Mediji, kas par to uzoda, metās virsū šim politiķim, jo izrādās, ka tur ir pieņemts (lai arī, cik saprotu, nav noteikts likumdošanā), ka šādos gadījumos pienākas tikai puse no īres kompensācijas, un otru pusi ir jāsedz pašam. Uz sarunas brīdi politiķis jau bija paziņojis, ka atmaksās pusi no netaisnīgi saņemtās kompensācijas, bet diskusija turpinājās par to, vai viņam vajadzētu arī atkāpties no sava amata partijā. Iespējams, ka tas ir pārspīlējums, un zelta vidusceļš ir kaut kur pa vidu starp šo un LV piekopto praksi īrēt dzīvokļus no saviem radiniekiem par maksimāli iespējamo summu.