Pirmo reizi mūžā, pielaikojot ancuku, kura žakete man der lieliski, bikses izrādījās par šaurām. Rezultātā nenopirku, jo cita izmēra bikses šiem nebija. Nešaubos, vainojama ir mana atkrišana no haotiskā un pašdestruktīvā dzīvesveida, kas plauka un zēla, pavei, tikai desmit un mazliet vairāk gadus pirms. Bet ancuks bija ideāli pieskaņots, saderēja ar acu krāsu un figūru (žakete).
eh-eh.

starp citu, pēdējos divus gadus esmu dzīvojis tik kustīgi, kā nekad kopš pamatskolas laikiem.

Labi, ka ir
1) Dienvidāfrika
2) Stellenbošas pilsēta ar lauku teritoriju
3) Simonsig vīna darītavas
4) un viņu Tiara, ko silti iesaku. Arī parastais Cabernet Sauvignon rullē.

Pārbaudītais dzeršanas rituāls iesaka novietot glāzi Tiaras uz stabila pamata labi ēnotā punktā, tad uzsākt zāles pļaušanu, ik pēc trim apļiem (tā ir funkcija, kuras atkarīgais mainīgais ir laiks, un tā vērtība tiecas uz nulli) ieraujot malciņu, bet vajadzības gadījumā glāzi papildinot no pudeles, kas diskrēti paslēpta mājā (eventuālie kaimiņi redz tikai vienu, no viņu viedokļa, pusizdzertu, glāzi). nopļautam desmitdaļhektāram aptuveni atbilst divas trešdaļas pudeles un neizmērojams daudzums prieka. Tik daudz, ka vēlāk var uzšaut aukstu rīslingu, uzlekt uz divriteņa un veltīt kādu stundu nomaļu lauku ceļu izpētei.