-- Your shoes are very dirty!
-- Yes, they are, but it is my tourist style.

Dažādi pagatavota jēra gaļa katru dienu. Idioti Latvijas krogos to ir iecēluši cenrāža augšpusē. Dažos gadījumos jērus stiepj no Jaunzēlandes, bet, lai nodrošinātu (kaut vai) šašliku un karbonādi no vietējās aitas – to tikpat kā nē (ir pāris vietas, kur jā). Stambulā – lūdzu, pēc izvēles – jērs vai vista – cena viena. Izpildījuma kvalitāte no labas līdz tuvu dievīgai.

No lidostas līdz pilsētas vēsturiskajam centram (un tālāk līdz darījumu centram) var aizbraukt ar komfortablu tramvaju. Viena pārsēšanās, divi žetoni, kas abi kopā maksā aptuveni vienu latu. Tā ir pašsaprotama lieta pilsētai, kas XXI gadsimtā vēlas pretendēt uz to, lai to apmeklētu ne tikai backpackeri. 2008. gadā klubiņā iestājās arī Maskava, Kijeva plāno iestāties pēc dažiem gadiem (ja būs palicis, kam iestāties), bet Rīgā murgo par papildu takšiem. Normāls cilvēks, ja vien nebūs pārmērā apkrāvies ar līdzņemamu drazu, izvēlēsies masu transportu, jo tam pastāv skaidri definēti noteikumi, neatkarīgi no deguna.

Drošībnieki katrā tramvaja pieturā, un daudz drošībnieku un kontrolētāju vispār. Laipni un angļu valodu protoši čaļi, tā starp 25 un 35 gadiem. Sociālā funkcija acīmredzama – cilvēki, kuru izvēle trūkumu apstākļos būtu labākajā gadījumā šaubīga, iegūst prestižu darbu, kārtības uzturēšana kā pamatfunkcija.

-- So you speak Russian?
-- Well, we’ve got quite plenty of Russians around, but I don’t speak Russian. Let’s use English.

Bet kopumā ļoti korekti, ja neskaita paklāju un ādas priekšmetu tirgoņus. Tie, kas minēja izcelsmi, parasti izteica hipotēzi par Somiju, jo šajā laikā viesojoties daudz somu (centrā ņudzēja franči, spāņi un itāļi, daži angļi).

Tags: istanbul, travel, turkey