augstceltne kādas lielpilsētas centrā, precīzs stāvu skaitu es nezināju, iespējams, to bija trīsdesmit, četrdesmit, astoņdesmit, vai pat simts. es piepeši attapos šajā ēkā kaut kur apmēram divas trešdaļas augstu līdz virsotnei, un raudzījos ārā pa lielu un nekādīgu logu uz nekādīgi patīkamu lielpilsētas panorāmu. Un, šajā acumirklī no netālo ēku aizsega gaisā paslietu purnu izleca dūmojoša lidmašīna, izdarīja ašu augšā-lejā-taisni svārstību, un brīdī, kad tā teju nemanāmi (ar vieglu grūdienu) pazda kaut kur man zem kājām, bija ideāli skaidra beigu apziņa, kurā maz baiļu, bet apskaidrība bezgalīga, un es pamodos Reval Olümpia 17. stāvā, aiz loga bija parasta Tallinas nakts, un mani mocīja pirmās caurejas spazmas.