Ja sešdesmit kilometrus no mājām, būdams nomocījies un nervozs, tu piesprādzē bērnu (kurš arī ir nomocījies un nervozs) auto sēdeklītī, aizsit durvis, un līdz ar signalizācijas pīkstienu ieraugi, ka atslēgas mētājas salonā uz priekšējā plaukta. Durvis ir aizslēgtas, uz taviem mājieniem, kā durvis jāatrauj no iekšas, bērns tikai smaida, bet saule silda salonu, kurš jau ir manāmi uzkarsis, jo auto iepriekš ir saulē nostāvējis pusotru stundu, un tu rēķini, cik laika tev ir atlicis mēģinājumiem atmūķēt durvis, proti, pēc cik ilga laika karstums kļūs nepanesam bērnam, un būs jānovērtē, no kura loga šķirties. neviena, kas atvestu rezerves atslēgas, nav.
paveicās, jo: netālu trāpījās vīri ar pieredzi un sistēmisku pieeju šādās lietās (paldies viņiem!); izdevās atrast piemērotu stieples gabalu.
|