Pirmajos acumirkļos ārkārtīga prāta piepūle, aptverot, (ka tu esi un) kas tu esi, tad fiziska piepūle, lai atvērtu acis, tad atkal garīga - lai saprastu, kur tu atrodies.
Bet vēl pirms tam, mijkrēslī, nefiltrēts haoss, dažos acumirkļos (tā vismaz šķiet, ka tie ir acumirkļi) nosapņoti desmitiem (arī tā šķiet) pelēkbrūnās krāsās ieturētu pilnmetrāžas murgu.

Pēc šī ir ērtāk pieņemt, ka pēc nāves vienkārši nav nekā.

ps Iepriekš aprakstīta pamošanās pēc ģīboņa.