dažus soļus no dzīva Deglava ielas krustojuma.
Akmeņu forma un pulējums liecina, ka te ir izstādītas kapa pieminekļu sagataves, vienai virsotni rotā masīvs, pulēts krusts. Katrai precei piestiprināta oranža cenu zīmīte.

Kapakmeņi ir gandrīz gatavi lietošanai, vajadzīga tikai neliela piepūle, pusstundas, vai stundas darbs, un uz tiem parādīsies krāsains kapa iemītnieka attēls (obligāti), statistikas dati (obligāti) un atā frāze (iespējams).
Veikalam ir parocīgs izvietojums - nenovirzoties no ikdienas takām, var tajā iegriezties un paķert kādu mantiņu, ja nu pēcpusdienā tāda vajadzība rodas. Ja labi pamanās, operāciju var saplānot tā, lai pietiktu ar vienu sarkano gaismu blakus esošajā luksoforā.

Soli aiz akmens pudura, neapgaismota kioska stiklotā vitrīna demonstrē vientulīgu pārdevēju, aptuveni trīsdesmit gadus vecu sievieti vaļējā rudens mētelī. Viņa nekustīgi sēž krēslā otrpus galdam, uz kura novietots kases aparāts un aizvērta mape. Citu priekšmetu telpā nav. Sieviete stendā brīžiem pakustina lūpas, vienaldzīgam skatienam klīstot kaut kur sadrūzmējušos auto gūzmas vidu.

II

Rīta stunda, nomale - centrs. Ekspozīcija nakti ir pārlaidusi turpat ielas malā. Būtu jauka vieta naksnīgai pasēdēšanai.

III

Vakars, centrs - nomale. Kiosks darbojas, sievietes vietā vitrīnā iekārtojies jauns, dzīvespriecīga izskata vīrietis, aizrautīgi runā pa mobilo. Salonam papildu dzīvību piedod liels istabas augs (nav skaidrs, vai tas ir mākslīgi izgatavots).
Lietas izrādās krietni jautrākas kā vakar.

Pusbeigtā video karte tik tiešām ir pusbeigta. Kamēr nedabūšu jaunu - nekādu spēlīšu, tikai www, filmas un bildes.
Ai-ai. :(