kustas TV kastē.
Iespējams, ķermeņi nemaz nav drūmi, bet romantiski. Vai jautri. Tomēr, nedzirdot to radīto skaņu, nav ne mazāko izredžu mainīt sākotnējo iespaidu. Tādēļ pieņemšu, ka sestdienas vakarā LTV-1 rādīja miroņus, kas sēro pēc dzīvajiem.
Tā ir ērtāk, un loģika arī saka, ka galva nesāpēs. Bet kameras teleobjektīvs pievelk-atgrūž-pievelk-pievelk-atgrūž dekorētās sejas. Re, kāda no tām spīdina baltus zobus un ātri kustina muti; iespējams, kaut ko (pārliecinoši un neapšaubāmi) apgalvo.
Bet manās austiņās skan veci KINO mp3.

zzzzdrastvuitje djevochi, zzzzzdrastvuitje maljchiki.

I'm back, aha-ha?

Shane MacGowan koncerts (re, cik precīzi Cibas WWWformas prot atspoguļot manas sajūtas - jā, NOTIKUMS!).
Ierados: skaidrā
Baudīju: ShMcG eleganti piebremzētās kustības; tādas ir neiespējami iestudēt. ShMcG balsi un mazliet uzkumpušo gaitu.
Nebaudīju: pļerkstošo bandžo un baseni, kas nomāca ShMcG balsi un pārējos instrumentus.
Aizbraucu: skaidrā :((((((( (atbaidošās rindas pie bāriem bija spēcīgākas par manu alkoholiķa sidnromu)
Priecājos: ka esmu.
Nožēloju: ka nebiju (tur) pirms pieciem gadiem. Un, ka nebija sievietes vokāla, kas palīdzētu nodziedāt "Ņujorkas pasaciņu".
Piegāju: podam WC.
Nepiegāju: klasesbiedriem.