Pārmaiņu gala iznākums ir pārāk skaidrs. Tas būtu tikai pārmaiņu radītais prieks, kas sākas un izbeidzas pārmaiņu acumirklī. Gluži tā kā teroristam. Iespējams, tā ir pusmūža (30gadu) vai cita tamlīdzīga krīze.

p.s. Nesekmība ir predestinēta, vecomāti beigās gaida vilšanās, un bezcerības apziņa ir vērtība pati par sevi. Ir jābauda vērtības, kuras IR.