Kad tiesa nolēma Magoni atbrīvot pret 400000 EUR drošības naudu, iedomājos, no kurienes gan nauda tiks ņemta un kā tiks skaidrota tās izcelsme. Kāds naivums manā vecumā.

Kriminālprocesa likums nenoteic, ka procesa virzītājam obligāti būtu jānoskaidro, kur radās tik liela naudas summa, kā, piemēram, Magoņa lietā. (http://www.la.lv/magona-drosibas-naudas-izcelsmi-neparbauda/)

Protams, valsti nesatrauc, un es teiktu, ka sistēmiski nesatrauc, (jo kāpēc gan principā pārbaudīt naudu, kas tiek iemaksāta sakarā ar šaubīgiem tipiem, pietiekami šaubīgiem, lai viņiem būtu noteikts drošības līdzeklis kriminālprocesa ietvaros, vai ne?) no kurienes nāk 400k, kas dažās dienās parādās no zilga gaisa.
Ok, "nenoteic, ka obligāti būtu jānoskaidro" paredz iespēju, ka procesa virzītājs izrādā iniciatīvu un noskaidro. Tomēr izrādās, ka tāpat vien nevar noskaidrot.

KNAB sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Dūša, abstrahējoties no šī konkrētā gadījuma, bet, ņemot vērā biroja praksi, norādīja, ka par ienākumu kontroli atbild Valsts ieņēmumu dienests (VID). Valstī nav juridiskā pamata, lai KNAB varētu noteikt finanšu līdzekļu izcelsmi. Taču, ja procesa virzītājs ir saņēmis informāciju vai kādas ziņas, kas rada aizdomas par naudas legalitāti, tad var informēt VID.

Nu re, izrādās, ka, ja ir aizdomas par naudas legalitāti, tad tomēr var informēt VID. Tai pat laikā, 400k skaidrā naudā (sk. pasvītroto, jo tur ir runa par kvīti, ne apstiprinātu maksājuma uzdevumu) aizdomas nerada.

Šajā gadījumā procesa virzītājs ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), un 400 000 eiro glabājas Valsts kasē, kur tos iemaksāja Magoņa sieva, pretī saņemot kvīti un atdodot to KNAB kā pierādījumu, kas pievienots krimināllietai.

Salīdzinājumam, AML likumdošana prasa kredītiestādēm ziņot Kontroles dienestam par skaidras naudas darījumiem virs 60000 EUR. Pērkot nekustamo īpašumu vai transportlīdzekli tā summa ir vēl uz pusi mazāka. Un pamēģiniet tikai nepaziņot, sūdi būs. Bet te viss ok.