Es te vienu lietu līdz galam nesaprotu, lai gan man ir aizdomas, ka nojaušu, kāpēc tā varēja sagadīties.
Redz, Austrumukrainas gaisa telpā bija pasludināts, ka drošs augstums ir FL330 (33000 pēdas, mazliet virs 10km), bet zemāki līmeņi aviosatiksmei ir slēgti. Tas ir principā OK, un tāda pieeja darbojas daudzos karstajos punktos, kur apakšā šauj uz nebēdu, bet laineri savā FL330+ godībā lido augstu pāri tam visam. Tas ir tāpēc, ka bruņojums, ko izmanto vietējos kautiņos, līdz tiem 10km neaizvelk, turklāt neviena puse neizmanto tādus lidaparātus, ko vajadzētu gāzt no 10+ km.
Tomēr Ukrainā situācija nedaudz atšķiras. Pirmkārt, abām iesaistītajām pusēm ir zenītsistēmas, kas var iznīcināt mērķus arī (tā ir augšējā robeža – atkarībā no raķetēm) 10-25km augstumā. Turklāt, gan separātisti neslēpa, ka viņiem tādas sistēmas tiešām ir (jau jūnija beigās izlielījās), gan arī visi lieliski zina, ka separātisti kontrolē robežu ar Krieviju un no turienes (īpaši pēdējā laikā) saņem puslīdz to, ko vēlas. Otrkārt, separātistiem ir nepieciešamība un motivācija šādus jaudīgus ieročus izmantot, jo tie velk līdz kādiem 5-6km.
Saliekot kopā šos apstākļus, nez vai 10km var saukt par drošu augstumu, bet atļauja izmantot gaisa telpu komerciālai satiksmei sāk izskatīties pēc nevīžības. Un tas nav kaut kas specifisks konkrētajai situācijai, jo uz austrumiem no mums tādus līdzīgus gājienus var redzēt arī pavisam ikdienišķās situācijās, piemēram, attiecībā uz ugunsdrošību. Tad vēl nevēlēšanās laist garām ieņēmumus par gaisa telpas izmantošanu.
Otra komponente ir aviokompānijas, kas principā bija informētas, ka Austrumukrainā karo, bet turpināja tur lidot pāri. Ok, acīmredzot, viņi pieņēma, ka var paļauties uz Ukrainas aeronavigācijas pakalpojumiem, taču bija gan daži izņēmumi, kas jau kopš haosa sākuma lidoja Austrumukrainai apkārt ar līkumu. Piemēram, Korean Airlines, Asiana un KLM. Gan jau izmaksas nospēlēja savu lomu.